Latvijas celtniekiem izdevīgi Zviedrijas bēgļi
Lai gan iekšzemes kopprodukta izaugsme Latvijā ir bijusi viena no augstākajām starp Baltijas jūras līmeņa valstīm, Latvija turpina atpalikt no kaimiņvalstu vidējā līmeņa – Baltijas jūras reģiona indekss Latvijā ir zem vidējā un Igaunijas sasniegtā, secināts Swedbank veidotajā Baltijas jūras reģiona apskatā.
Swedbank galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks secinājis, ka Latvijā atsevišķās jomās ir bijuši zināmi uzlabojumi, tomēr konkurenti to veikuši straujāk un Latvijas relatīvā pozīcija nav mainījusies, piemēram, inovāciju jomā, vai pat pasliktinājusies, piemēram, finanšu tirgu jomā. Tikai divās jomās Latvijai redzams uzlabojums, salīdzinot ar konkurentiem, – uzņēmējdarbībā (piemēram, biznesa sākšanā, īpašuma reģistrācijā) un pārvaldībā (piemēram, tiesiskumā un korupcijas risku mazināšanā). «Lai veidotu ilgtspējīgi straujāku izaugsmi, ar to ir par maz un par lēnu. Tāpat kā pērn, bumba joprojām ir politikas veidotāju pusē,» uzsvēra M. Kazāks.
Tomēr situācija attīstībai šobrīd ir visai cerīga, pat neskatoties uz politiskiem riskiem un bēgļu krīzi. Baltijas jūras reģiona valstis lielākoties ir eksportētājvalstis, līdz ar to politiskie riski un pasaules ekonomiskā izaugsme šim reģionam ir ļoti svarīga. Pasaules ekonomika un Baltijas jūras reģiona valstis, izņemot Krieviju, turpina augt. Arī Eiropas monetārā politika ir attīstībai stimulējoša. Procentu likmes ilgstoši saglabājas zemas, un, pēc M. Kazāka vērtējuma, tādas tās varētu palikt arī vismaz tuvākā nākotnē. Swedbank prognozē, ka izaugsme Baltijas jūras reģiona valstīs turpināsies, izņemot Krieviju. Tā slīgst dziļāk recesijā un arvien vairāk ekonomiski izolējas. M. Kazāks pieļauj, ka recesija Krievijā varētu beigties, ātrākais, nākamā gada vidū. «Tas jāņem vērā Latvijas uzņēmējiem, domājot par eksporta tirgiem. Tik mazs eksporta īpatsvars uz Krieviju Latvijai nav bijis nekad,» secināja M. Kazāks.
Lai arī pārējās Baltijas jūras reģiona valstis aug, tomēr to attīstība ir nevienmērīga. Reģiona valstis ir dažādās biznesa cikla fāzēs, un Latvija šo faktoru var izmantot savā labā. Piemēram, pirms pāris gadiem Norvēģijā bija būvniecības bums, un tas pavēra iespējas Latvijas būvniekiem, taču, naftas cenām krītot, šajā ziemeļvalstī mazinājās arī celtniecība. Tajā pašā laikā, pieaugot bēgļu plūsmai, būvniecības apjomi ir auguši Zviedrijā, un tas savukārt dod jaunas izredzes Latvijas būvniecības eksportam.
M. Kazāks atzīst, ka šobrīd galvenais izaicinājums Eiropas politiskajai un ekonomiskajai vienotībai ir bēgļi. «Neorganizētas bēgļu plūsmas rada ne tikai drošības riskus, bet arī riskus politiskai stabilitātei. Radikālas un pret Eiropas Savienības vienotību vērstas partijas gūst arvien vairāk atbalstītāju, bet protekcionisms (piemēram, atgriežot robežas ES iekšienē) neizbēgami mazinās izaugsmi. Valstis var kļūt protekcioniskākas un vairāk aizsargāt savus iekšējos tirgus, kas mums kā eksportētājiem uzliks papildu grūtības,» skaidroja M. Kazāks. Ilgtermiņā bēgļu plūsma var izraisīt arī spiedienu uz zemo algu sektoru.
Savukārt īstermiņā bēgļu plūsma var radīt arī vairākas pozitīvas iezīmes, piemēram, Zviedrija lēš, ka bēgļu pieauguma dēļ Zviedrijas IKP gadā palielinās par 0,5 procentpunktiem. Zviedrijā šobrīd 15–20% iedzīvotāju ir tādi, kas nav dzimuši Zviedrijā, bet ieceļojuši. Pensiju sistēmai pozitīvi ir tas, ka ieceļotāji lielākoties ir gados jauni cilvēki, kas strādājot maksās nodokļus un mazinās spiedienu uz pensiju sistēmu.