Bens Latkovskis / Autori

Pirmdienas vakarā virtuālā pasaule pārdzīvoja lielāko tehnoloģisko avāriju kopš 2008. gada. Uz vairākām stundām nobruka “Facebook”, “WhatsApp”, “Instagram”. No “lielajiem” netraucētu veiktspēju saglabāja vienīgi “Twitter”. Paradoksālā kārtā, kas kārtējo reizi apliecina tirgus (un ne tikai tirgus) iracionālo raksturu, tieši “Twitter” akcijas biržā piedzīvoja vislielāko kritienu – 6,7%, kamēr “Facebook” (FB) tikai 5%.

Nekad neesmu bijis liels aktiera/klauna/politiķa Artusa Kaimiņa lomas pārņēmēja Alda Gobzema fans, bet, kā ikvienam savā ziņā talantīgam cilvēkam, arī viņam laiku pa laikam sanāk ļoti trāpīgi izteikties.

Kāds Austrumu gudrais ir teicis: mežā, kurā nav tīģera, par karali kļūst pērtiķis. Šo epigrāfu varētu atkārtot gandrīz pie katra mūsu politiskajai realitātei veltītā raksta.

Kopš sākusies no Baltkrievijas iesūtīto Tuvo Austrumu migrantu krīze, iekšlietu ministrei Marijai Golubevai regulāri tiek pārmesta vilcināšanās ar mūsu austrumu robežas nostiprināšanu. Lai arī šie pārmetumi ir it kā pamatoti, manuprāt, pašai Golubevai nav ko pārmest. Viņa rīkojas tieši tā, kā to nosaka viņas dziļākā iekšējā pārliecība. Vai, iekšlietu ministra amatam apstiprinot cilvēku ar viņai raksturīgu politisko uzskatu sistēmu, varēja gaidīt citādu rīcību?

Mani ilggadējie novērojumi liecina, ka cilvēka izvēli vēlēšanās visvairāk nosaka viņa personiskā psihotipa atbilstība attiecīgajai partijai. Tikai pēc tam seko partiju programmas (politiskais uzstādījums) un to reālie sasniegumi. No šāda aspekta mēģināšu izvērtēt mūsu politisko piedāvājumu uz nākamgad paredzētajām 14. Saeimas vēlēšanām.

Sociālajos tīklos klīst video sižeti, kuros Austrālijas policisti brutālā veidā izrēķinās ar cilvēkiem, kuri publiskās vietās atļāvušies parādīties bez sejas aizklāja – balto cilvēku 21. gadsimta parandžas. Šie sižeti skaidri apliecina visu cilvēku, neatkarīgi no rases, ticības vai seksuālās orientācijas, mentālo brālību.

Vācijā aizvadītas, kā atzīmē vairums politisko vērotāju, aizraujošākās Bundestāga vēlēšanas šajā gadsimtā. Tā kā līdzšinējā Vācijas kanclere Angela Merkele, kura valsti vadīja pēdējos 16 gadus, pati vēlēšanās nepiedalījās, līdz pat pēdējam brīdim saglabājās intriga, kurš būs viņas pēctecis.

Valsts prezidents Egils Levits telefonsarunās ar “Attīstībai/Par!” politiķēm Inesi Voiku un Vitu Andu Tēraudu esot licis nokārtot frakcijas atbalstu viņa padomnieces Irēnas Kucinas ievēlēšanai par Satversmes tiesas tiesnesi, ceturtdienas vakarā ziņoja LTV raidījums “Panorāma”, izraisot nelielu mikroskandāliņu mūsu sastāvējušajā politiskajā pīļu dīķī.

ASV prezidenta Džo Baidena ārpolitisko kursu var raksturot divos vārdos – “Amerika atgriežas”. Tā vismaz tas tiek pasniegts.

Kā katru rudeni, septembrī Ņujorkā, Īstriveras krastā, notiek šā gada plašākā pasaules politiskās modes skate – ANO Ģenerālā asambleja. Tā sagadījās, ka vienā dienā savu politisko uzstādījumu kolekciju demonstrēja gan pasaules ietekmīgākais politiskais kuturjē – ASV prezidents, gan mūsu valstsgribis. Vispirms Džo Baidens, un pēc kāda laiciņa, kā ierasts, pustukšā zālē Egils Levits.

Saskaņā ar Pasaules Bankas (PB) publicēto biznesam labvēlīgāko pasaules valstu reitingu “Doing Business 2020”, Latvija šogad, tāpat kā pērn, ieņem 19. vietu 190 valstu konkurencē, aiz sevis atstājot 171 ekonomiku, teikts Ekonomikas ministrijas pēdējā ziņojumā par Latvijas biznesa vidi, kas datēts vēl ar 2019. gada oktobri. Var rasties jautājums, vai tad jaunāka reitinga par 2021. gadu nav? Atbilde ir īsa: nav un nebūs, jo PB pārtraukusi šī reitinga noteikšanu.

Portālā “manabalss.lv” sākta parakstu vākšana par to, lai “neattaisnoti nevakcinētie” Covid-19 pacienti ārstēšanās izdevumus segtu paši. Negribas pat domāt, kādi antihumāni priekšlikumi varētu sekot nākamie, taču jau šodien vērojams konfliktsituāciju straujš pieaugums skolās starp kovidskeptiķiem un kovidhistēriķiem.

Rietumeiropu, kā liecina aptaujas, visvairāk satrauc klimata pārmaiņas, bet Latvijas lielākā problēma ir depopulācija. Ne tikai no nacionāli etniskā aspekta, ka latviešu pasaulē kļūst arvien mazāk un esam izmirstoša nācija, bet arī no tīri praktiska, saimnieciska aspekta.

Premjerministrs Krišjānis Kariņš intervijā TV3 rīta raidījumam “900 sekundes” pauda dažus diskutablus izteikumus un faktiski nodarbojās ar kūdīšanu.

Augusta protestu karstumā partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) līderis Ainārs Šlesers solīja šī gada 18. septembrī Daugavas krastmalā izvest smago tehniku tādā apjomā, ka to ne tikai policijai nebūs pa spēkam izgaiņāt, bet kura nonesīšot visu šo Kariņa/Pavļuta kliķi.

Sestdienas TV24 raidījumā “Nacionālo interešu klubs”, runājot par izmaiņām pasaulē pēc 9/11 terora akta, profesors Leons Taivans izteica domu par ASV varenības norietu.

Šī komentāra pirmajā daļā rakstīju, ka, lai gan 14. Saeimas vēlēšanas nomināli paredzētas tikai pēc vairāk nekā gada, jau tagad var runāt par to rezultātiem, jo Latvijā politiskās sistēmas būvniecība ir noslēgusies, un tas nozīmē, ka turpmāk iespējamas vien nebūtiskas, kosmētiskas pārmaiņas. Iepriekšējā rakstā raksturojām šo jauno politisko sistēmu, bet šoreiz par šo vēlēšanu galveno uzdevumu (mērķi) un mehānismiem, ar kuru palīdzību šis mērķis tiks sasniegts. Un, protams, par pašiem 14. Saeimas vēlēšanu rezultātiem.

Kā pēc ikviena īpaši traģiska notikuma, arī pēc 2001. gada 11. septembra terora akta (9/11), publiskajā telpā bieži bija dzirdami izteikumi, ka “pasaule vairs nekad nebūs tāda kā agrāk”, “turpmāk vēsture tiks dalīta pirms 9/11 un pēc 9/11” un tamlīdzīgi.

Lai gan 14. Saeimas vēlēšanas nomināli paredzētas tikai pēc vairāk nekā gada, jau tagad varam runāt par to rezultātiem, jo Latvijā politiskās sistēmas nesošo konstrukciju būvniecība ir pilnībā pabeigta. Tas nozīmē, ka turpmāk iespējamas vien nebūtiskas, kosmētiskas pārmaiņas.

Noslēdzies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) izsludinātais 540 000 eiro vērtais iepirkuma konkurss “Latvijas valsts tēla pētījuma, stratēģijas un rīcības plāna izstrāde”. Pagājušo nedēļu valdības sēdē tika izskatīts LIAA informatīvais ziņojums, kura laikā tika prezentēts šī plāna pilotprojekts – misija “Jūra 2030”.

Baltkrievijas pērnās vasaras protestu viena no galvenajām sejām – flautiste Marija Koļesņikova pirmdien slēgtā un noslepenotā “tiesas” sēdē tika notiesāta ar 11 gadiem cietumā. Tā kā pat viņas advokāti bija spiesti parakstīties par “noslēpuma neizpaušanu”, tad šie 11 gadi ir gandrīz vienīgais, kas konkrētāk zināms par pašu tiesas procesu.

Lai gan līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām vēl vairāk nekā gads, partijas jau sāk izmest tīklus, zondējot iespējas apvienot spēkus.