21.nov 2014
Tieši pirms gada, 21. novembrī, dienas lielāko daļu biju spiests nīkt Frankfurtes starptautiskajā lidostā, gaidot vakara lidmašīnu uz Rīgu. Vācu kompānijas Lufthansa bāzes lidostas uzgaidāmās zāles, atšķirībā no Rīgas lidostas, pasažieriem bez maksas piedāvā pasaules vadošo laikrakstu ķīpas un lielus televizoru ekrānus, kas 24 stundas diennaktī raida pasaules ziņas. Todien tā vien šķita, ka visa pārējā pasaule ārpus lidostas ir Latvija. Ik pa brīdim ierasto raidlaika ritmu pārtrauca speciālreportāžas no Rīgas, skrejošās teksta rindas to vien raidīja – Riga, Zolitude, tragedy in trade center Maxima. Šie vārdi, dažādās valodās drukāti, raudzījās pretī no laikrakstu pirmajām lappusēm. Cilvēki kā nu kurais. Kāds piestāja, palasīja, paskatījās. Kāds skrēja uz savu reisu. Bet sajūta bija reāli baisa un vienlaikus nereāla. Īpaši tad, kad tika citēts mūsu prezidents, kurš teica skarbos vārdus, ka notikušais ir smags noziegums un vainīgajiem būs jāatbild.