JUNDZES RECENZIJA: kriminālkomēdija Redirected

© publicitātes foto

Raksturojot vienā teikumā, par ko ir šī filma, vistrāpīgāko atbildi sniedzis režisors Emilis Velivis – par to, kā prastās lietuviešu cūkas sniedz kārtīgu mācībstundu karaliskajiem britu kuiļiem.

Jau nedēļu Latvijas kinoteātros tiek izrādīta lietuviešu un britu kopražojuma melnā kriminālkomēdija Redirected. Nacionālā ķeza, demonstrējot, kas notiek, ja cūcīgi britu mafiozi ierodas kaut kādā tur f***ing Lietuvā. Austrumeiropas skarbie paradumi smalkajiem angļu kundziņiem nav pa kaulam, tāda ir filmas morāle, ja to vispār vajag meklēt. Sašutušie brāļi lietuvieši, grauzdami validolu, rūc, bet filmu skatās. Viņi jau ienesuši tās kasē pirmo nopelnīto miljonu.

Apvainojušies ir daudzi – baznīca protestē par mācītāju, kurš kniebjas ar prostitūtām un lamājas kā padomju armijas praporščiks. Īstenie patrioti šņāc, ka filma nomelnojot Austrumeiropu. Viņiem pievienojas geju tiesību aizstāvji, jo politnekorektais lozungs sitiet piderasus filmā tiek izkliegts ik pa brīdim. Smieklīgākais ir tas, ka pat kritiķa Darjo Voitukeveza Redirected recenzija portālā delfi.lt nezin kāpēc iespundēta sadaļā, kurā ieejot, jāapstiprina fakts, ka esat sasniedzis pilngadību.

Emilis Velivis neslēpj, ka ietekmējies no režisora Gaja Ričija, viena no viņa mīļākajām filmām esot Ričija kulta bandītgabals Snatch ar Džeisonu Stethemu un Bredu Pitu galvenajās lomās. Pie citiem sevi ietekmējušiem darbiem viņš piemin Paģiras, bet te droši varētu vilkt ārā agrīno Tarantīno, Rodrigesu, Kusturicu, piemetot arī Bestie boys videoklipu Sabotage, kas tapis laikos, kad vienas dziesmas vizualizācijai ASV nereti tika tērēts vairāk līdzekļu nekā visam latviešu kino kopā.

Ejot uz Redirected pirmizrādi, māca šaubas. Pirmkārt, vai kolorītā britu aktiera Vinnija Džonsa vārda valkāšana nebūs reklāmas burbulis. Otrkārt, gribējās saprast, kāda velna pēc desmit gadu pēc Snatch vajadzīgs vēl viens Snatch – tikai lietuviešu izpildījumā. Tomēr, kad filma sākās, drīz vien aizmirsu visus pirmkārt un otrkārt. Emilis Velivis & Co savu darbu paveikuši atzīstamā līmenī. Nebrīnos par iekasēto miljonu. Šī tiešām ir virs žanra vidusmēra stāvoša melnā stila gangsterkomēdija Gaja Ričija tradīcijās. Tiem, kas tās nepārzina, jāpasaka, ka visi filmas varoņi ir smieklīgi, ļauni un stulbi sabiedrības atkritumi, kas savu iztiku pelna dažādos nelegālos veidos. Šajā pasaulē cits citam knābj aci, rauj no mutes kumosu, zog, ja vajag izmanto brutālu spēku un nogalina.

Vienīgais, ko var pārmest Velivim – apmaldīšanos filmas beigu meklējumos. Tā ir acīm redzama scenārija vājā vieta, ja salīdzina Redirected ar Gaja Ričija etalonu. Pārējais, izņemot varbūt divas trīs acumirklīgas epizodes, ir līmenī un neatkrīt baltiešu kino raksturīgajā pļāpīgumā, kas pieslēpts zem autorkino pretenzijām. Salīdzinot ar igauņu Aruna Tamma un Andresa Kippera filmu Vasaku jala reede, kas arī ir mēģinājums strādāt līdzīgā stilistikā, Redirected skatīties nav garlaicīgi.

Šādas filmas, protams, nekad neapbalvos Kannās. To kvalitātes mēraukla ir vienkārša – kases panākumi un spriegs sižets, daudz melna humora un vardarbības, uzspļaujot morāles normām. Tas viss profesionālas komandas sniegumā – teicama montāža, kameru darbs, kadra izvēle – virzīts uz to, lai skatītājam nebūtu laika novērst acis. Kārtīgās šā žanra filmās var redzēt, ka aktieriem spīd acis, viduvējās viņi darbojas kā pelēkas peles. Ar Redirected šajā ziņā viss ir okey, aktieri rullē un Vinnijs Džonss tiešām atveido pamatīgu lomu sev raksturīgajā stilā, tāpat kā vēl viens Snatch sliktais puisis Olivers Džeksons un misters kailais radiators – Džils Darnels.

Protams, ka Austrumeiropai un īpaši Lietuvai būtu iemesls apvainoties par Emiļa Velivja skatījumu uz pierobežas realitāti, kuras raksturlielumi ir kontrabanda, nelegālie emigranti, kandžas tecināšana, lokālpatriotiska lietu kārtošana, dauzot oponentu ģīmjus. Tomēr šī skarbi smieklīgā pasaule, kurā iebraukušos ārzemniekus apstrādā pēc pilnas programmas jau galvaspilsētas klubos (prostitūtas, klofelīns, zaglīgi taksisti un pārējais blabla), gribam vai negribam ir daļa no mūsu realitātes. Faktiski Velivis ir lietuviešu Borata versijas autors – indīgs, politnekorekts humors, spraiga darbība un iespēja pasmieties par sevi pusotras stundas garumā. Tikai neņemiet uz kino līdzi omītes un cilvēkus ar vāju nervu sistēmu!

Kultūra

Uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves 18. janvārī Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas „Zelta Mikrofons 2025” ceremonijā balvas „Par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā” saņems televīzijas režisore Svetlana Rudzīte un festivāla „Bildes” rīkotāja Tija Auziņa.

Svarīgākais