Antra Gabre / Autori

Lielākā no trim Baltijas valstīm – Lietuva – šodien svin 100 gadu, kopš 1918. gada 16. februārī tika pieņemts Lietuvas Neatkarības atjaunošanas akts, un tā liktenis ir piedzīvojumu stāsta vērts. Lietuvieši savas valsts simtgadi atzīmē ar vairāk nekā 1000 pasākumiem Lietuvā un 75 pasākumiem citās valstīs. Valsts simtgades svinībām dots sauklis Nākotnes iedvesmoti, un ar to Lietuvā vēlas godināt valsts dibinātāju tālredzību un drosmi. Savukārt mūsdienu Lietuvas iedzīvotājiem izteikts aicinājums kļūt sabiedriski aktīvākiem un atbildīgākiem par savas valsts nākotni.

«Tas bija viņa personīgs iesniegums atbrīvot no mācītāja kalpošanas,» par Jura Rubeņa lēmumu izbeigt kalpošanu baznīcai saka Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) pārstāvis Kaspars Upītis. No baznīcas J. Rubenis nav izslēgts, bet ar varu piesaistīt kalpot nevar, norāda LELB. To, kas pagājušajā nedēļā runāts starp arhibīskapu Jāni Vanagu un Juri Rubeni, baznīca nekomentē. Zīmīgi, ka pagājušā gada Klusajā nedēļā Rīgas mācītāju konventā izskanējis ierosinājums atņemt J. Rubenim mācītāja krustu. Un šogad Pelnu dienā, kas kristiešiem ir ciešanu un gavēņa laika sākums, sabiedrība uzzināja, ka J. Rubenis ir uzrakstījis atlūgumu.

Ūdens patēriņa starpība ir viens no komunālajiem jautājumiem, par kuriem cilvēki joprojām ir neizpratnē, jo gadās, ka jāmaksā pat dubulti un trīskārši – dzīvoklī patērēts maz, taču kopējā ūdens patēriņa starpība dzīvojamā mājā ir liela.

Valsts kontroles revīzijā par situāciju kapsētu saimniecībā Latvijā konstatēts, ka ir pašvaldības, kurās nav noteikti maksājumi par kapavietu iegūšanu un apbedīšanu, savukārt citās pašvaldībās ir noteikti pat vairāki maksājumi, bet dažādās pašvaldībās noteikto maksājumu apmērs atšķiras pat 20 reižu. Kopumā vērtējot, ērti pieejama un skaidra informācija ir tikai par 200 no 1742 kapsētām.

Jauniešiem no 15 gadu vecuma ir obligāts personu apliecinošs dokuments, taču daudzi to nezina un pēc veca paraduma attopas tikai 16 gadu vecumā. Taču par dzīvošanu bez personas dokumentiem paredzēts sods līdz 35 eiro.

Rita Lasmane ir uzrakstījusi padomu grāmatu sievietēm «Kā atrast vīrieti, kas pēc iespējas mazāk kaitinātu». Viņa ir sieviete, kura prot un grib runāt par seksu. Varbūt ne vienmēr grib runāt TIKAI par seksu. Viņas publiskais tēls ir izaicinošs, jo tādi ir spēles noteikumi, bet nepamet sajūta, ka Rita Lasmane ir introverts cilvēks, iekšup vērsts. Viņa lasa lekcijas – arī par seksu, jā. Un spēlē teātri. Pēc profesijas viņa ir vēsturniece.

Latvijas sieviešu tenisa izlase "Fed Cup" Pasaules 2. grupas "play off" mačā 21. un 22. aprīlī izbraukumā sacentīsies ar Krievijas izlasi, noskaidrojās otrdien notikušajā izlozē.

Talantīgā ģimene – pianists Vestards Šimkus un operdziedātāja Elīna Šimkus – sociālajos tīklos dalījās ar priecīgu ziņu – 15. janvārī Rīgas Dzemdību namā pasaulē nācis abu dēliņš Bernards.

Braukšanas atvieglojumi pensionāriem Rīgas sabiedriskajā transportā nonākuši arī Rīgas domes Nacionālās apvienības frakcijas rūpju lokā.

Ir Latvijā kapsētas, kurās var nolūkot tīkamāko priedi, iemērīt zem tās zemes gabaliņu, kurā nobērēt aizgājēju un vēl iezīmēt vietu dzimtas kapiem. Un pašvaldība par to nezina, tāpat kā nezina, kurā vietā kurš nelaiķis atdusas.

Lai tā būtu mājas būvniecība vai grandiozu ieceru ģenerēšana, numeroloģijā iesaka būtiskus projektus uzsākt 4., 8. vai 22. individuālajā gadā.

Iecere par ekspozīciju, kurā bez politiska uzslāņojuma tiek stāstīta kādreizējā Salaspils paplašinātā policijas cietuma politieslodzītajiem un darba audzināšanas nometnes vēsture, radās pirms četriem gadiem. Kopš vakardienas ekspozīcija ir atvērta. Tā veidota ar pietāti pret memoriāla ansambli – tā uzsver ekspozīcijas veidotāji.

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Tautas grāmatu plauktā šogad janvārī iegūla ārlietu ministra Edgara Rinkēviča dāvinājums – diplomāta Ludviga Sējas dienasgrāmata un memuāri Es pazīstu vairs tikai sevi. Nepagāja ilgs laiks, un Latvijas Antinacistiskās komitejas vārdā Aleksandrs Giļmans izplatīja informāciju, ka ārlietu ministrs slavina holokausta atbalstītāju.

Ar Ministru kabineta noteikumiem Profesiju klasifikatorā Latvijā ir iekļauts arī ekstrasenss.

Arheologi pēta un viņiem ir jāpēta Rīgas pilī un tās apkārtnē atrastās vēstures liecības, bet Latvijas Nacionālais vēstures muzejs vēlētos iespējami ātrāk atgriezties savās telpās Rīgas pils konventa daļā.

Rīgā deklarēti nestrādājoši pensionāri jau vairāk nekā astoņus gadus pilsētas sabiedriskajā transportā brauc bez maksas, un šo kārtību nav plānots pārskatīt, Neatkarīgajai sacīja Rīgas domes pārstāvis Uģis Vidauskis.

Āgenskalna tirgus, par kuru, Saeimas pirmsvēlēšanu kaismes uzkurināti, sociālajos tīklos ir izteikušies visi, kam nav slinkums, kopš vakardienas ir mainījis saimnieku. To savā valdījumā pārņēma Rīgas domes Īpašuma departaments, bet simboliskās tirgus atslēgas atdeva a/s Rīgas Centrāltirgus. Tirgus nākamais nomnieks tiks meklēts izsolē, un tas varēs saimniekot 30 gadu.

Aleju starp Latvijas Nacionālo teātri un Rīgas kanālu paredzēts veidot kā vietu, kurā tiek atgādināts par Latvijai būtiskiem notikumiem. Pagaidām vēl nav precizēts, vai tie būs nozīmīgi notikumi valsts dzīvē, kultūrā vai teātra vēsturē. Iespējams, būs notikumu mikslis. Vēl notiks sarunas ar konkursa uzvarētāju dizaina biroju H2E.

Finanšu ministrijas iecere būtiski palielināt zemes nomas maksu pagaidām ir nolikta gaidīšanas režīmā, bet tas nenozīmē, ka šo ideju kaut kad neizvilks no atvilktnes, lai īstenotu.

Piektdien, 2. februārī, Amerikā no miega tika pamodināts murkšķis Fils, lai viņš prognozētu, cik ilgi turpināsies ziema. Tā kā murkšķis varēja ieraudzīt savu ēnu, tātad ziema turpināsies vēl sešas nedēļas. Latvijā 2. februārī, pēc tautas ticējumiem, svinama Sveču diena, kad latvieši prognozēja, kāds laiks gaidāms vasarā.

Reemigrācijas plāns ir izgāzies. Var teikt tā, var sacīt citādi: tas bija vajadzīgs, lai noskaidrotu, ko (ne)vēlas no Latvijas aizbraukušie. Tagad tiks izstrādāts diasporas atbalsta likums. Bet jau sākušies kašķi arī ap to. Neapmierināti nav vis emigrējušie, bet gan vietējie tautieši Saeimā.

Zinot Latvijas vēsturi, nevajadzētu justies izbrīnītiem par to, ka mūsu valsts, pateicoties tās iedzīvotājiem, ir saistīta ar daudzām citām valstīm. Viena no tām ir Izraēla. Izraēlas valsts ģerboņa autori ir Latvijā dzimušie brāļi Gabriels un Maksims Šefteloviči. Brāļi Šamiri – ar šādu uzvārdu viņi kļuva pazīstami pēc pārcelšanās uz Izraēlu, kur Rotšilda bulvārī Telavivā atvēra savu studiju.