Antra Gabre / Autori

Latvijas galvaspilsētā varētu veidot Zinātnes namu, kurā ģimenēm radoši pavadīt brīvo laiku, iegūt zināšanas, izmantojot vismodernākās tehnoloģijas.

22. februārī žurnāliste un publiciste Astra Mille tika atrasta mirusi savā dzīvoklī.

Cilvēki ārpus Latvijas izbrauc arvien vairāk – gan strādāt, gan mācīties, gan atpūsties, gan arī vieglas peļņas tīkojumos. Nereti viņi kļūst par cilvēktirdzniecības upuriem. Latvijas Ārlietu ministrija secina, ka ārvalstīs ārkārtas situācijās nonākušo Latvijas valstspiederīgo skaits joprojām ir augsts. Par to liecina uz Ārlietu ministrijas diennakts krīzes dežūrtālruni saņemto zvanu skaits, kas 2017. gadā pārsniedzis 3000.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards tuvākajā laikā nosūtīs Rīgas domei lūgumu atcelt nesen pieņemtos grozījumus pašvaldības nolikumā. Grozījumi paredz ierobežot deputātu iespējas sēdēs uzdot neierobežotu skaitu jautājumu un turpināt debates bezjēdzīgi ilgi.

Ja ir gribēšana izrauties nedēļas nogalē uz ne pārāk tālu, nepavisam ne dārgu un interesantu izbraucienu, tad Kauņa ir viens no galamērķiem. Lietuva svin valsts simtgadi, un pasākumu klāsts šogad solās būt īpaši plašs un daudzveidīgs ne tikai galvaspilsētā Viļņā, bet arī citās pilsētās.

Publiciste, žurnāliste un TV dīva Astra Mille (65), par kuras likteni pirms dažiem gadiem rakstīja »Vakara Ziņas«, ir aizgājusi viņsaulē. Viņu atrada sociālā aprūpētāja, kura ievēroja, ka ziemas spelgonī dzīvokļa logs ir atvērts, un saprata, ko tas varētu nozīmēt. Astra Mille bija mirusi. Pat daudzus gadus pēc aktīvās žurnālistikas atstāšanas viņas vārds laiku pa laikam ir izskanējis medijos un no tiem nonācis ļaužu valodās.

Latvijas Ārlietu ministrijas konsulārais dienests sniedz plašāku konsulāro palīdzību nekā citās Eiropas Savienības valstīs. Tas spēj nodrošināt gan personisku kontaktu, gan visus 26 iespējamos pakalpojumus sniedz arī elektroniskajā vidē, vakar sacīja Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs.

Daugavas kreisā krasta iedzīvotāji Rīgā kopš šodienas vairs nav AS Rīgas siltums (RS) apkalpošanas zonā. Ar apkuri un karsto ūdeni viss ir kārtībā – tas ir un tiks piegādāts, bet ēku siltumapgādes sistēmu apkalpošanu veic cita firma. Aprīlī arī Daugavas labā krasta iedzīvotāji ar ēku siltumapgādes sistēmu saistītos jautājumus vairs nerisinās ar RS speciālistiem.

Ansis Ataols Bērziņš joprojām atrodas cietumā Čehijā. Viņa draugi Latvijā sūta lūgumus Valsts prezidentam, lai viņš izmanto savas tiesības apžēlot cilvēku, kurš nesen ticis piekauts mammas acu priekšā.

Lidostā Rīga ir atvērts biznesa informācijas centrs Magnetic Latvia. Tā izmaksas trīs gadu laikā – 437 500 eiro.

Publiciste, žurnāliste un sava laika stila ikona Astra Mille ir aizgājusi aizsaulē. Viena. Daudzus gadus viņa dzīvoja savā pasaulē, nepierunājama padarīt vieglāku savu ikdienu. Bija brīži, kad viņa joprojām sajutās kā dāma. Bija mirkļi, kad viņā atmodās žurnālistes krampis.

Rīgas Klasiskā ģimnāzija ir pēc skolēnu skaita vislielākā skola Latvijā, un audzēkņu tajā nekļūst mazāk.

Sinoptiķi savā prognozē šai nedēļai brīdinājuši par vēl lielāku aukstumu, nekā jau esam piedzīvojuši. Nakts un rīta stundās gaidāms stiprs sals līdz -25…-27 grādiem, bet pastāv neliela varbūtība, ka vietām Latvijā termometra stabiņš var noslīdēt līdz -30 grādu atzīmei.

Informācija par to, ka nams Rīgā, Brīvības ielā 38, kur dzīvokļi ierādīti diviem bijušajiem Valsts prezidentiem, klasificēts kā B kategorijas grausts, skan intriģējoši. Taču daudz nopietnāk vērtējama informācija par to, ka gar šo ēku notiks Dziesmu svētku gājiens, kurā piedalīsies tūkstošiem dalībnieku un kuru vēros tūkstošiem skatītāju. Ja kādu no tiem traumēs bīstamais balkons vai cita laikus nenovākta cilvēka veselību vai dzīvību apdraudoša fasādes detaļa, tad būs par vēlu uzdot tipisko jautājumu, kurš vainīgs. Rīgas pašvaldības lēmums ir uzskatāms par delikātu mājienu sakārtot īpašumu līdz Dziesmu svētkiem.

Igaunijas simtgades gadā prezidente Kersti Kaljulaida ir apsolījusi uz mēnesi pārcelt Valsts prezidenta kanceleju uz Narvu – trešo lielāko un viskrieviskāko Igaunijas pilsētu. Viņa vēlas apliecināt, ka Igaunijas sabiedrība ciena Narvu un ir tai piederīga. Šodien pulksten divos Latvijas iedzīvotāji var sveikt kaimiņus zibakcijā pie Igaunijas vēstniecības, ar dziesmu novēlot gan daudz laimes dzimšanas dienā, gan daudz baltu dieniņu.

Pašvaldības uzņēmums Rīgas ūdens (RŪ) pagājušā gada oktobrī iesniedza ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu projektu, kurā paredzēts palielināt maksu par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija gan vēl nesteidzas šo prasījumu apmierināt un pieprasījusi papildu argumentus.

Latvijā šonedēļ ar katru dienu kļūs arvien vēsāks. Taču arktiskais aukstums jeb «polārais virpulis», par ko stāsta sinoptiķi, Latvijā nav ārkārtēja, lai arī ir reta parādība. Līdzīgu polāro aukstumu esam piedzīvojuši 2013. gadā.

Katastrofālā situācija mežsaimniecības nozarē atspēlējas tagad – apkures laikā, jo valstī trūkst šķeldas, ko daudzviet izmanto māju apsildei. Pašvaldībās atzīst, ka situācija ir dramatiska – šķeldas kurināmā pieticis mēnesim, bet citur – tik tikko vienai vai dažām dienām. Vēl nav zināms, kādu ārkārtas situāciju tas var radīt iedzīvotāju maciņos: iespējams, apkures tarifi kāps.

Kādu patiesības graudu var atrast arī popkultūras numeroloģijas testos. Kādas pārmērības ēšanas paradumos nevajadzētu pieļaut, kāpēc nesanāk ievērot ēšanas režīmu, un kāpēc kilogrami pielīp kā dadži?

Lai Latvijas tiesu ēkās uzstādītu taisnības dievietes Temīdas statujas, Latvijas Jurisprudences speciālistu un ekspertu asociācijas valde vāc līdzekļus, aicinot ziedot šim mērķim. Pirmā Temīdas statuja tikšot novietota Latgales apgabaltiesā Rēzeknē. Pēc tam – arī pārējās apgabaltiesās, lai katrā ir šīs taisnības dievietes simbols. Kopumā būtu vajadzīgas piecas Temīdas statujas.

Lietuva savu 100. gadadienu kopš mūsdienu valsts izveides atzīmēja 16. februārī, un šī diena sakrita ar Lielā gavēņa sākumu, kas katoļu baznīcā nozīmē atturēšanos no vienas no miesiskajām baudām – ēšanas. Lietuvas katoļu bīskapu sapulces sekretariāts pirmo reizi pieņēma lēmumu mainīt gavēņa uzsākšanu par vienu dienu.

Sudraba vērdiņš katram Latvijas simtgadē dzimušajam bērniņam – tādu mērķi izvirzījusi biedrības Nigestes amatniecības nams vadītāja Inguna Roga-Saulīte. Tā ir viena cilvēka iecere, kas nav saņēmusi simtgades naudas tūkstošus, toties ir iekarojusi cilvēku sirdis.