Palīdzība Latvijas iedzīvotājiem ārzemēs – pieejamāka
Latvijas Ārlietu ministrijas konsulārais dienests sniedz plašāku konsulāro palīdzību nekā citās Eiropas Savienības valstīs. Tas spēj nodrošināt gan personisku kontaktu, gan visus 26 iespējamos pakalpojumus sniedz arī elektroniskajā vidē, vakar sacīja Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs.
Turpmāk konsulārie pakalpojumi tiks padarīti vēl pieejamāki, lai Latvijas valstspiederīgie ārkārtas situācijās iespējami ātri varētu atrisināt problēmas.
Palīdzība ārkārtas situācijās kļūst arvien pieprasītāka, ārvalstīs ārkārtas situācijās nonākušo Latvijas valstspiederīgo skaits joprojām ir augsts. Tā secinājusi Ārlietu ministrija, analizējot 2017. gadu konsulārās palīdzības jomā. Pērn bija vairāki desmiti gadījumu, kad cilvēkiem vajadzēja palīdzēt atgriezties Latvijā. Kopš pagājušā gada februāra Ārlietu ministrija izveidojusi feisbuka kontu Ceļo droši, bet kopš novembra darbojas diennakts dežūru centrs.
Sadarbībā ar Pilsonības un migrācijas pārvaldi tika turpināti izbraukumi ārpus pārstāvniecību telpām ar mobilajām pasu darbstacijām - 2017. gadā izbraukumos kopumā pieņemti 3659 pieteikumi. Austrālijā un Jaunzēlandē 2017. gada oktobrī pieņemti 717 pieteikumi, kas ir lielākais viena brauciena ietvaros pieņemto pieteikumu skaits kopš 2010. gada. Šogad plānoti 22 izbraukumi ar mobilajām pasu darbstacijām, un jau martā Ārlietu ministrijas darbinieki dosies uz Reikjavīku Islandē.
Pērn par 0,34 procentiem pieaudzis izsniegto vīzu skaits braucieniem uz Latviju, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bet Indijā - pat par 48 procentiem. Kopējo vīzu skaita palielinājumu, kas ir salīdzinoši neliels, Ārlietu ministrijā skaidro ar pērn atcelto vīzu režīmu ar Ukrainu un Gruziju, savukārt Indijas iedzīvotāju interese par Latviju saistāma ar mācībām. 2017. gadā saņemti 171 087 pieteikumi (169 301 pieteikums 2016. gadā). Tā kā Apvienotajos Arābu Emirātos palielinās Latvijas valstspiederīgo skaits, tur uzsākta konsulāro pakalpojumu sniegšana.
Pašlaik visās Latvijas pārstāvniecībās netiek sniegti konsulārie pakalpojumi (no 47 tos sniedz 40), tāpēc Ārlietu ministrija izstrādā likumprojektu Konsulārā reglamenta likums. Ministrijā norāda, ka tas aizstās spēkā esošo 1994. gadā atjaunoto 1935. gada Konsulāro reglamentu. Konsulārā reglamenta likums skaidri nošķirs un definēs konsulāro palīdzību un konsulāros pakalpojumus, kā arī uzlabos konsulārās palīdzības un konsulāro pakalpojumu pieejamību Latvijas valstspiederīgajiem visā pasaulē. Lai gan Latvijas valstspiederīgie, kas nonākuši nelaimē valstī, kurā nav Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības, jau tagad var vērsties pēc palīdzības citas Eiropas Savienības valsts vēstniecībā, tikai 2015. gadā pieņemtās tā dēvētās Konsulārās direktīvas spēkā stāšanās šī gada 1. maijā precizēs šīs palīdzības veidus un apjomu. Tādējādi tiek precīzāk definēta sadarbība starp valstīm. Jaunais likums arī ieviesīs šo direktīvu Latvijā un ir iesniegts Saeimā.