Šķeldas deficīts rada problēmas ar apkuri; iespējams, apkures tarifi kāps

Katastrofālā situācija mežsaimniecības nozarē atspēlējas tagad – apkures laikā, jo valstī trūkst šķeldas, ko daudzviet izmanto māju apsildei. Pašvaldībās atzīst, ka situācija ir dramatiska – šķeldas kurināmā pieticis mēnesim, bet citur – tik tikko vienai vai dažām dienām. Vēl nav zināms, kādu ārkārtas situāciju tas var radīt iedzīvotāju maciņos: iespējams, apkures tarifi kāps.

Katastrofas priekšrocības

Pagājušā gada pēdējās dienās premjera pienākumu izpildītājs, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs applūdušo mežu dēļ lēma izsludināt katastrofas situāciju mežsaimniecībā. Slapjš, iebraukt nevar, mežu izstrādāt nevar, koksni izvest nevar. Vajadzēja gaidīt, līdz zeme piesalst.

Krīzes vadības padomes sēdē ministri pieņēma lēmumu, ka katastrofas situācija ir iestājusies, un tas nozīmē, ka plūdos cietušais mežsaimnieks var neizpildīt līgumsaistības, piemēram, laikus nepiegādāt šķeldu, prasīt augstāku samaksu par atjaunojamo kurināmo, atlikt norēķinus ar bankām, Eiropas Savienības iestādēm.

Vai nu ūdens, vai apkure

Pašvaldības SIA Maltas dzīvokļu komunālās saimniecības uzņēmums darīja ko varēja, taču pagājušajā nedēļā iedzīvotājus nācās brīdināt, ka no 19. februāra līdz 5. martam nebūs karstā ūdens, jo nav kurināmā. Precīzāk, var pietrūkt kurināmā, jo būtu pārspīlēti teikt, ka kurināmā vispār nav, Neatkarīgajai saka uzņēmuma valdes loceklis Jānis Kravalis. Un, ja ir materiāls, ko šķeldot, tad trūkst šķeldotāju, jo pie tiem jāgaida rindā. Pagājušonedēļ situācija nebija patīkama, šķeldas piegādātājs piemānījis, nācies meklēt kurināmo saviem spēkiem un kur vien iespējams, lai iedzīvotāji nesaltu aukstos dzīvokļos. Tāpēc lēmums neizmantot siltumenerģiju ūdens sildīšanai pieņemts drošības dēļ - kurināmais tiek taupīts, lai noturētu apkuri. Iedzīvotāji par to nesūkstās, saprot situāciju, apgalvo J. Kravalis.

Izmanto situāciju

Kravalis norāda, ka lēmumu par katastrofas situāciju aktīvi izmanto komersanti: «Un mēs nevaram aizrādīt par līguma nepildīšanu.» Komersantiem ir izdevīgāk piegādāt koksni granulu rūpnīcām, Latgalē tādu ir pat trīs - Rēzeknē, Krāslavā un Jēkabpilī. Izdevīgāk, jo tur samaksā uzreiz. Bet uzņēmums, kurš nodrošina siltumapgādi iedzīvotājiem, vispirms šķeldu iepērk, uzglabā, ja ir kur, pēc tam saražo siltumenerģiju, to piegādā, pārdod, sagaida iedzīvotāju maksājumus un norēķinās ar piegādātāju. Tas notiek apmēram divu mēnešu laikā. Tāda aritmētika. Ir tikai viens piegādātājs, kurš nav atkāpies no līguma nosacījumiem. «Patriots,» par viņu saka J. Kravalis. «Šobrīd mēs nedalām - zaru šķelda, malkas šķelda. Ņemam visu. Pagaidām ar siltumu tiekam cauri, bet nezinām, kā būs ar kvalitāti - jo nekvalitatīvāks kurināmais, jo mazāka siltuma atdeve,» noteic J. Kravalis.

Turklāt piegādātāji jau paaugstina šķeldas cenu. To atzīst ne tikai Rēzeknes novada Maltas un Lūznavas pagastos, bet arī Sēmes un Zentenes pagastos, Balvos, Kuldīgā. Krējumu nosmeļ arī lietuvieši. Viņi koksni iepērk uzreiz, brauc ar savu šķeldotāju, samaksā, un lieta darīta. Zemnieks priecīgs, ka ticis pie naudas, lietuviešu uzpircējs apmierināts, ka ticis pie mantas.

Kuldīgā smaržos pēc saulespuķu eļļas

Kamēr Maltā piektdien, 16. februārī, meklēja kurināmo, SIA Kuldīgas siltumtīkli atklāja ar šķeldu kurināmu katlumāju Kurmāles pagasta Priedaines ciemā. Galvenie siltuma saņēmēji būs daudzdzīvokļu mājas. Kuldīgas siltumtīklu pārstāve Anita Zvingule stāsta, ka šķeldas piegādes līgumi tiek ievēroti, arī kurināmā uzkrājumi ir, tāpēc lielu bažu par šo apkures sezonu neesot, tomēr atslābināties nevar, kurināmo meklē un gādā nepārtraukti. Viņa atzīst, ka šķeldas iepirkuma cena ir «diezgan augsta». Iedzīvotājus tas pagaidām neskars, jo tarifa izmaiņas jāapstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai, un tas nenotiek ātri.

Kuldīgā izeju cer rast ar saulespuķēm. Lietuvieši piedāvā ražot granulas no saulespuķu čaumalām, kam siltumspēja ir līdzvērtīga parastām granulām, tik vien, ka tās radot vairāk pelnu. «Varbūt Kuldīgā smaržos pēc saulespuķēm,» smejas A. Zvingule.

Cēsīs gan viss ir mierīgi. Šķeldas piegāde SIA Cēsu siltumtīkli nav pārtraukta, un cenu svārstības neietekmē Cēsu iedzīvotāju izmaksas par siltumapgādi. Pagaidām.

Cik tas maksās?

Tukuma novada Sēmes un Zentenes pagasta pārvaldes vadītāja Silvija Rabkēviča atzīst, ka šogad situācija ir dramatiska, par laimi, varēja darbināt malkas katlu, lai nodrošinātu apkuri. Viņa pieļauj: tā kā šķeldu iepērk dārgāk, iedzīvotājiem, iespējams, varētu mainīties maksa par siltumenerģiju.

Balvu novada pašvaldības pārstāve Iluta Mežule saka: kurināmā netrūkst, bet uzņēmums Balvu enerģija saņēmis vēstules no piegādātājiem ar lūgumu pārskatīt šķeldas iepirkuma cenas. Līgumi noslēgti līdz septembrim, Balvu enerģija nolēma šķeldu iepirkt dārgāk. Pagaidām šis lēmums attiecas uz laika periodu līdz februārim. Nākamā gada tarifi gan būs jāpārskata, jo apkure par vienu megavatstundu kļuvusi dārgāka par 3-4 eiro. «Citus piegādātājus nav vienkārši atrast, jo problēmas visiem vienas un tās pašas,» konstatē I. Mežule.