Cilvēki ārpus Latvijas izbrauc arvien vairāk – gan strādāt, gan mācīties, gan atpūsties, gan arī vieglas peļņas tīkojumos. Nereti viņi kļūst par cilvēktirdzniecības upuriem. Latvijas Ārlietu ministrija secina, ka ārvalstīs ārkārtas situācijās nonākušo Latvijas valstspiederīgo skaits joprojām ir augsts. Par to liecina uz Ārlietu ministrijas diennakts krīzes dežūrtālruni saņemto zvanu skaits, kas 2017. gadā pārsniedzis 3000.
Saskaņā ar Ārlietu ministrijas rīcībā esošo informāciju 2017. gadā ārvalstīs bojā gājušas 259 personas, bet 168 personām bijusi nepieciešama medicīniska palīdzība. Palielinājies medicīnas iestādēs psihisku traucējumu dēļ ievietoto personu skaits, kurām, atrodoties ārpus Latvijas, slimība ir saasinājusies. Viņi var brīvi pārvietoties, tāpēc nereti sociālajos tīklos izskan informācija par pazudušiem cilvēkiem - cilvēki ar psihiskiem traucējumiem nav paziņojuši vai nespēj pavēstīt tuviniekiem, kur atrodas un kas ir noticis. Joprojām pieaug arī narkotisko vielu kurjeru skaits - 2017. gadā par šādiem noziegumiem aizturēti 35 Latvijas valstspiederīgie.
Cilvēktirdzniecības apkarošanā Ārlietu ministrija sadarbojas ar Iekšlietu ministriju, lai iedzīvotājus informētu par modernās verdzības izpausmēm. Latvijas valstspiederīgie tiek informēti arī par starptautiskā terorisma izmantotajām vervēšanas metodēm un riskiem. Ārlietu ministrija šovasar - karstākajā ceļojumu laikā - plānojusi informatīvu kampaņu par drošu ceļošanu sadarbībā ar Iekšlietu ministriju, akcentējot cīņu ar cilvēktirdzniecību - gan nonākšanu tā dēvētajā modernajā verdzībā, gan darbu ārvalstīs par neatbilstošu atalgojumu vai neatbilstošos apstākļos. Rudenī par šīm tēmām padziļināti tiks informētas pašvaldības.
Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs stāstīja, ka pērn 40 gadījumos sniegta palīdzība atpakaļceļa nodrošināšanai un, piemēram, no Āzijas un Latīņamerikas valstīm tie ir bijuši arī cilvēki, kas notiesāti par narkotiku noziegumiem. Palielinājies arī to cilvēku skaits, kam konsulārais dienests palīdzējis iegādāties biļetes mājupceļam. Tas tiek darīts diskrēti, nereti pat tuvinieki to neuzzina, ka šāda palīdzība bijusi nepieciešama. Pēc Ārlietu ministrijas darbinieku novērotā, finansiālo palīdzību nelaimē nonākušajiem arvien biežāk atsaka tuvinieki, pašvaldības un sociālie dienesti Latvijā. Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktore Guna Japiņa vērtē, ka bieži vien Latvijas iedzīvotājiem narkotiku pārvadāšana bijis izmisuma solis. Cilvēki uzķeras uz ātras peļņas solījumu āķa. Narkokurjerus bieži noķer Latīņamerikā, Dienvidaustrumāzijā, kur Latvijai nav pārstāvniecību. Sodi narkotiku pārvadātājiem ir bargi, dažās valstīs par to var piespriest nāvessodu. Arī kādam Latvijas iedzīvotājam šāds soda mērs ticis piespriests, bet izdevies panākt, ka to mīkstina. Šis cilvēks ir sodu izcietis un jau atgriezies Latvijā. G. Japiņa saka - ir pašvaldības, kas palīdz, un ir tādas, kuras nekad nepalīdz, lai varētu nodrošināt atgriešanos Latvijā narkokurjeriem, kuri izcietuši cietumsodu.
***
2017. gadā ārvalstīs
• Bojā gājušas 259 personas, bet 168 personām bijusi nepieciešama medicīniska palīdzība.
• Palielinājies medicīnas iestādēs psihisku traucējumu dēļ ievietoto personu skaits.
• Pieaug narkotisko vielu kurjeru skaits - 2017. gadā par šādiem noziegumiem aizturēti 35 valstspiederīgie, kas ir par diviem vairāk nekā 2016. gadā.
***
NARKOKURJERS NO LATVIJAS
Vidējais statistiskais portrets
Pirms dažiem gadiem Ārlietu ministrija informēja par tipiskākajām Latvijas iedzīvotāja narkokurjera pazīmēm. Tās nav mainījušās:
vīrietis, 29-30 gadus vecs, no maznodrošinātas ģimenes, ar nepastāvīgiem ienākumiem, tieksmi lietot narkotiskas vai apreibinošas vielas, iepriekš nesodīts (vairākumā gadījumu), ar pamata vai vidējo izglītību.
Avots: Ārlietu ministrija