Deputātu runas plūdi – demokrātijas instruments

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards tuvākajā laikā nosūtīs Rīgas domei lūgumu atcelt nesen pieņemtos grozījumus pašvaldības nolikumā. Grozījumi paredz ierobežot deputātu iespējas sēdēs uzdot neierobežotu skaitu jautājumu un turpināt debates bezjēdzīgi ilgi.

Ministra padomniece Santa Vaļuma sacīja, ka pagājušajā nedēļā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) saņemts grozījumu projekts un ministrs, visticamāk, šodien vai rīt, nosūtīs Rīgas pašvaldībai savu viedokli.

Pagājušajā nedēļā Rīgas domē pēc kārtējām ilgām debatēm tika pieņemti grozījumi pašvaldības nolikumā, kas paredz ierobežot deputātu iespējas sēdēs uzdot jautājumus. Rīgas domes deputāti par šo jautājumu diskutēja vairāk nekā 11 stundu, sēde beidzās agrā rītā nākamajā dienā. Grozījumi tika pieņemti - par balsoja pozīcija, pret - opozīcija. Grozījumi paredz, ka turpmāk deputātiem sēdēs būs tiesības izskatāmā jautājuma ziņotājam uzdot ne vairāk kā trīs jautājumus. Deputāti viena jautājuma skatīšanas laikā varēs ņemt tikai vienu pārtraukumu, kā arī turpmāk ziņotājiem būs tiesības uz laika ziņā ierobežotu noslēguma vārdu. Līdz šim pārtraukumus viena jautājuma skatīšanas laikā varēja izsludināt katra frakcija un jautājumus varēja uzdot neierobežoti.

To izmantoja opozīcijas deputāti. Viņi ne tikai Rīgas domes, bet arī pašvaldības komiteju sēdēs uzdod daudz jautājumu un izmanto iespēju diskutēt, pieprasa pauzes un nereti jautājumi atgādina laika vilcināšanu, kaut gan izskatāmā jautājuma rezultāts ir zināms - opozīcijas deputāti komitejās ir mazākumā. Daļa pašvaldības deputātu acīm redzami bruģē ceļu uz Saeimas vēlēšanām, kas notiks šā gada 6. oktobrī. Uzstāšanās Rīgas domes sēdēs viņiem ir iespēja izrādīt aktivitāti, izplatīt skaļus paziņojumus un atgādināt par sevi vēlētājiem. Kurš ir skaļāks, tas ir pamanāmāks.

Politologs Filips Rajevskis vērtē, ka politiķim tādu rīcību pārmest nevar, politikā tā ir sava veida platforma vai tramplīns, lai attīstītu savu politisko karjeru.

Tomēr Rīgas pašvaldības pieņemtie grozījumi neatbilst normatīvajiem aktiem, tāpēc VARAM lūgs tos atcelt. Ja Rīgas dome šim lūgumam neatsauksies, tad ministrs K. Gerhards izdos rīkojumu par grozījumu atcelšanu. Pašvaldībai gan ir tiesības ministra rīkojumu apstrīdēt Satversmes tiesā. Rīgas dome informē, ka sagaidīs VARAM atzinumu saistībā ar grozījumiem pašvaldības nolikumā un tad arī lems par turpmāko rīcību, aģentūrai LETA sacīja Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Savukārt VARAM izsūtījusi vēstules visām pašvaldībām, lai tās iespēju robežās ar ministriju saskaņotu domju nolikumus un plānotos grozījumus, lai nākotnē izvairītos no līdzīgiem pārpratumiem. Ierobežojot Rīgas domes opozīcijas deputātus jautājumu uzdošanā, kā to izdarījusi Rīgas dome, deputātiem tiek liegta iespēja pilnvērtīgi piedalīties domes sēdēs un lēmumu pieņemšanā, norāda K. Gerhards. Saskaņā ar Latvijas Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumu deputātam ir balsstiesības visos jautājumos, kurus izskata domes sēdēs, un deputātam šajās sēdēs ir tiesības piedalīties debatēs, uzdot jautājumus, kā arī sniegt uzziņas. VARAM pārstāvji sarunā ar aģentūru LETA norādīja, ka deputātu jautājumu uzdošanas ilgumu un uzdoto jautājumu skaitu ierobežot nedrīkstētu, jo domes sēdē izskatāmo jautājumu apjoms un būtība var krasi atšķirties.

***

VIEDOKLIS

Vai opozīcijas deputātu neierobežoti ilgu diskutēšanu par sēdēs izskatāmiem jautājumiem var vērtēt kā pašvaldības darba bremzēšanu?

Filips RAJEVSKIS, politologs:

- Tā ir demokrātijas sadaļa - ja citādi nevar ietekmēt procesu, deputāti to dara šādi. Amerikā pat trīs un četras dienas runā par neko. Tas ietekmē lēmumu pieņemšanu. Opozīcija tādējādi var cīnīties par savu interešu pamanīšanu. Jautājums ir par to, ko opozīcijas deputāti panāk ar šo instrumentu un vai vēlētāji to atbalsta. To savukārt parāda socioloģija, un vēlētāju attieksmi varēsim uzzināt pēc apmēram četriem gadiem vēlēšanās.