Simtgadei par godu vismaz ar Rīgas pili nesteigsies
Arheologi pēta un viņiem ir jāpēta Rīgas pilī un tās apkārtnē atrastās vēstures liecības, bet Latvijas Nacionālais vēstures muzejs vēlētos iespējami ātrāk atgriezties savās telpās Rīgas pils konventa daļā.
Taču tur zem vairākām krāsu kārtām noslēptais gleznojums pagājušā gada beigās ļāva izteikt pat visai skaļus apgalvojumus, ka tas varētu pārrakstīt līdz šim zināmo senās Rīgas vēsturi. Muzejam jau nācies samierināties ar vairākas reizes mainītiem telpu atjaunošanas un atpakaļpārcelšanās termiņiem. Tagad pils konventa atjaunošana nav pakārtota valsts simtgadei, bet gan reālajām iespējām, kas izriet arī no pils izpētē atklātā. Tas nozīmē izmaiņas projektā.
VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis informē, ka šā gada otrajā ceturksnī plānots izsludināt Rīgas pils konventa rekonstrukcijas projekta būvniecības konkursa otro kārtu. Konventa restaurācijas un pārbūves otrajā kārtā tiks restaurēta ēka un pielāgotas telpas Latvijas Nacionālā vēstures muzeja vajadzībām.
VNĪ iepirkumu komisija 2016. gada 1. novembrī nolēma pārtraukt iepirkuma procedūru Rīgas pils konventa pārbūvei un restaurācijai Pils laukumā 3. Tas darīts, ievērojot arhitektu un vēsturnieku viedokli, jo iepriekš noteiktajā termiņā viņi nevarēja pagūt visu izpētīt, bet izpēte un arheoloģija ir obligāta, pirms sākt pils konventa pārbūvi.
Pirms vairākiem gadiem uzsāktā Rīgas pils rekonstrukcija un pārbūve ir ļāvusi vairāk nekā jelkad iepriekš izpētīt to, ko slēpj gan pils telpas, gan apkārtne. Tāpēc šāda iespēja bija un ir jāizmanto. Lai arheologi var izpētīt visu, ko mūri un pazeme viņiem atklāj, jo arheologi gadsimtos uzkrāto kultūrslāni pirmo reizi pēta tikai tagad.
Savulaik pilī uzietais kortelītis - 0,25 l pudelīte - un zīmīte, ka pils tornīša pamatakmeni licis Graudiņa kungs, vai Baltās zāles krēsla atzveltnē noslēptā kartona plāksnīte ar svarīgu vēsti, ka «šņabis šogad lēts», ir šķietami nenozīmīgi atradumi, taču vēsturniekiem tie ir sava laika liecības. Nesen konventa kapelā atrasti, iespējams, 500 gadu seni sienu gleznojumi. Bet Rīgas pils Horna bastionā piecu metru dziļumā uzieti 13. gadsimta mūra fragmenti. Pat ja tas nebija nekāds jaunums, tad tagad, veicot pilnīgu pils rekonstrukciju un restaurāciju, ir iespējams konstatēt mūra garumu un izvietojumu. Arheologi atrakuši arī seno kanalizācijas sistēmu, kas varētu būt kalpojusi leģendai par apakšzemes ejām no pils uz Daugavu. Savukārt izpētot vēsturiskos akmens ciļņus Madonna ar bērnu un Mestrs Volters fon Pletenbergs Rīgas pils pagalmā, konstatēts, kādi krāsu toņi izmantoti. Un ciļņu kopija veidota ar pavisam neierastu krāsojumu. Atradumu, atklājumu un neparastu vēstures liecību uzskaitījumu varēs apkopot pēc tam, kad Rīgas pils rekonstrukcija būs pilnībā pabeigta. Pašlaik pabeigta Horna bastiona arheoloģiskās izpēte, vēsta VNĪ. Līdz marta beigām tiks saņemts gala ziņojums un VNĪ varēs sākt koriģēt atjaunošanas projektu un veicamos darbus atbilstoši ekspertu secinājumiem par vērtībām, kas atklātas izpētes laikā.
Vizuāls materiāls
Arheoloģiskās izpētes laikā atklāts liels daudzums XVII-XIX gadsimta artefaktu, arī mūris zem XIV gadsimta pils un tā fragmenti ļauj saprast, kā tikusi būvēta vecākā un jaunākā pils. Atklātas XVII gadsimta pagraba kāpnes, apmetumi, XIX gadsimta kanalizācijas sistēmas daļas. Savukārt Svina torņa augšdaļā ir saglabājušās ar ozolkoku apdarinātas šaujamlūkas un citas interesantas detaļas.