Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Tautas grāmatu plauktā šogad janvārī iegūla ārlietu ministra Edgara Rinkēviča dāvinājums – diplomāta Ludviga Sējas dienasgrāmata un memuāri Es pazīstu vairs tikai sevi. Nepagāja ilgs laiks, un Latvijas Antinacistiskās komitejas vārdā Aleksandrs Giļmans izplatīja informāciju, ka ārlietu ministrs slavina holokausta atbalstītāju.
Viņš atsaucas uz jau minēto grāmatu, kuru lasot Latvijas Krievu savienības aktīvists A. Giļmans secinājis, ka L. Sēja bijis «kaislīgs antisemīts un pārliecināts holokausta atbalstītājs». Viņš no teksta izvēlējies dažus citātus, kuriem, pēc A. Giļmana ieskata, jāraksturo bijušais ārlietu ministrs un diplomāts L. Sēja kā ksenofobs un antisemīts. A. Giļmans raksta: «Latvijas Antinacistiskā komiteja neuzskata, ka vēsturiskas grāmatas jāpakļauj cenzūrai. No Ludviga Sējas darbiem acīm redzams, ka iespējams vienlaikus būt Latvijas patriotam, Hitlera un Staļina režīmu pretiniekam un nacistam pēc politiskās pārliecības. (..) Bet mūsdienu politiķi un vēsturnieki (grāmatu izdošanai gatavoja, rakstīja tai ievadu un komentārus Okupācijas muzeja zinātnieki) nedrīkst ignorēt rūgtu patiesību un nekritiski slavināt holokausta atbalstītājus.»
Giļmans, ko žurnāliste Elita Veidemane nosaukusi par latviski nacionālas valsts pretinieku, pirms vairākiem gadiem izraisīja sašutumu, krieviski rakstošajā laikrakstā Čas apšaubot 1941. gada 14. jūnija politisko represiju traģiskumu. Viņš tolaik rakstīja, ka izsūtīšanas veikuši latvieši un dzīve izsūtījumā bijusi uzjautrinoša pastaiga brīvā dabā. Latvijā dzimušais rakstnieks, žurnālists un tulkotājs Franks Gordons pēc A. Giļmana kārtējās publikācijas, kurā viņš izpaužas kā latviskuma nīdējs, raksta: «(..) viņš tik žultaini nīst Latviju, ka zaudē jebkādu mēru un elementāru goda sajūtu.» Šādā kontekstā A. Giļmana publikācija, kurā L. Sēja vainots antisemītismā un nacismā, nepārsteidz. Diemžēl tā adresēta krieviski lasošajai auditorijai - A. Giļmana raksts Latviešu tauta žīdus nežēlo ievietots laikrakstā Segodņa. Ārlietu ministrijas komunikācijas direkcijas vadītājs Gints Jegermanis norāda, ka A. Giļmans rakstā izmantojis citātus no L. Sējas atmiņu grāmatas, «tos izraujot no konteksta un interpretējot mums pilnīgi nesaprotamā un nepieņemamā veidā. Katrs šāds no konteksta izrauts citāts prasītu vēstures speciālistu komentārus un skaidrojumus. Lasot A. Giļmana vērtējumus, rodas iespaids, ka viņam pietrūkst latviešu valodas un Latvijas vēstures zināšanu».
Ārlietu ministrijā uzsver, ka L. Sēja nav nedz antisemīts, nedz nacists. Viņa dienasgrāmatā ir kritika gan par komunistisko, gan nacistisko režīmu Latvijā. L. Sēja savās atmiņās individuāli fiksē sabiedrības noskaņojumu kara apstākļos. Viņš neaicina uz vardarbību un nesludina nacisma ideoloģiju. Tieši pretēji, viņš ir viens no Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem, par ko arī nonāk vācu iestāžu apcietinājumā, Salaspils nāves nometnē un Štuthofas koncentrācijas nometnē.
Ar Kārļa Ulmaņa valdības nostāju pret ebrejiem var iepazīties grāmatā Latvijas ebreju kopiena: Vēsture, traģēdija, atdzimšana. Tās autori ir Leo Dribins, Armands Gūtmanis un Marģers Vestermanis - vēsturnieki, ebreju kopienas vēstures un holokausta pētnieki. Viņi raksta: «K. Ulmani gan ietekmēja totalitārās idejas Eiropā, B. Musolīni piemērs, taču viņš nekad nesimpatizēja hitlerismam, nacismam. K. Ulmanis kādā valdības sēdē esot uzsvēris, ka Latvijā «pretžīdu likumi» nebūs. (..) K. Ulmaņa valdība atļāva darboties arī vairākām cionistu ietekmē esošām organizācijām un grupām (..). 1937. gada 27. septembrī Latvijas pārstāvis Tautu Savienībā Ludvigs Sēja Ženēvā oficiāli apliecināja, ka Latvijā nav ebreju jautājuma un ka latviešu tauta ar lielām simpātijām vēro ebreju tautas centienus atgriezties savā vēsturiskajā dzimtenē - Palestīnā. To varēja saprast kā Latvijas atbalstu cionismam. K. Ulmaņa valdība veica vairākus pasākumus, lai izbeigtu antisemītisma propagandu.»
Ārlietu ministrija norāda, ka Latvijas valsts un tauta kopš neatkarības atjaunošanas ir piedzīvojusi un turpina piedzīvot visvisādu veidu apmelojumus, nomelnošanu un var tikai pabrīnīties par Latvijas nomelnošanas kampaņas veidotāju neatlaidību.