Maksājumi par kapiem rada jucekli
 
KAM IR, KAM NAV. Igaunijā un Lietuvā kapsētu jomu reglamentē likumi, un Lietuvā ir noteikts, ka par kapavietas iegūšanu nav jāmaksā. Latvijā likuma nav ©Ilustratīva bilde

Valsts kontroles revīzijā par situāciju kapsētu saimniecībā Latvijā konstatēts, ka ir pašvaldības, kurās nav noteikti maksājumi par kapavietu iegūšanu un apbedīšanu, savukārt citās pašvaldībās ir noteikti pat vairāki maksājumi, bet dažādās pašvaldībās noteikto maksājumu apmērs atšķiras pat 20 reižu. Kopumā vērtējot, ērti pieejama un skaidra informācija ir tikai par 200 no 1742 kapsētām.

Maksājumi par kapiem rada jucekli. Vairākus maksājumus varētu apvienot vienā, lai iedzīvotājiem ir saprotamāk un pārskatāmāk, uzskata Valsts kontrolē. Turklāt ir kapsētas, kurās noteikta nomas maksa, un tā ir gan vienreizēja, gan ikgadēja. Arī tas rada jucekli, jo cilvēki nomu parasti uztver kā ikgadēju maksājumu. Sešās pašvaldībās revīzijas laikā bija noteikta ikgadēja nomas maksa par kapavietu, turklāt ir pašvaldības, kurās ir maksa par kapavietas rezervēšanu.

Revīzijā secināts, ka lielākoties pašvaldības ir noteikušas vienreizēju maksājumu par kapavietas piešķiršanu vai ierādīšanu dabā, taču bieži vien maksājuma formulējums neļauj gūt precīzu priekšstatu, par ko tiek maksāts, piemēram, par vienreizēju nomu, par kapavietu, par kapavietas piešķiršanu, par kapavietas ierādīšanu vai ierādīšanu dabā. Vairākās pašvaldībās līdztekus maksai par kapavietas iegūšanu ir noteikti maksājumi par dokumentu noformēšanu vai maksājumi par apbedīšanu. Valsts kontrole norāda, ka pašvaldības bieži nav noteikušas, kādi dokumenti jāiesniedz, nav aprakstīta samaksas kārtība, maksas pakalpojumu cenrāžos ietvertie formulējumi neļauj gūt precīzu priekšstatu par pakalpojumu.

Viens vai vairāki obligātie maksājumi noteikti 80 pašvaldībās, un vienā no tām, lai apbedītu mirušo, jāveic pat četri dažādi maksājumi. Rūjienas novada pašvaldība ir noteikusi vairākus pašvaldībai obligāti veicamus maksājumus, kas saistīti ar apbedīšanu: vienreizēja maksa par jaunas kapavietas ierādīšanu, ikgadēja nomas maksa par kapavietu un vienreizēja maksa par apbedīšanu. Arī Jūrmalas pašvaldībā ir noteikti divi maksājumi: maksa par kapavietas piešķiršanu un kapavietas nomas maksa. Divi maksājumi - maksa par kapavietas piešķiršanu uzturēšanā un ikgadēja kapsētas apsaimniekošanas maksa - ir noteikti arī draudzei piederošajā Pokrova kapsētā Rīgā. Savukārt Priekules novadā pašvaldība maksu par kapavietas piešķiršanu nenosaka, jo iedzīvotājiem nav atbilstošas maksātspējas. Līdzīgi argumenti ir arī Engures novada, Kārsavas novada un Rojas novada pašvaldībās.

Jaunas kapavietas iegūšana var maksāt no trīs līdz vairāk nekā 500 eiro, «nomas» maksa - no 1,42 līdz 4,15 eiro par kapavietu gadā, dažkārt par kapavietas iegūšanu ir jāmaksā vairāk nekā par apbedīšanu - ir pašvaldības, kurās par vienas kapavietas iegūšanu jāmaksā pat vairāki simti eiro. Revidenti konstatējuši, ka maksa par kapavietas ierādīšanu atkarībā no lieluma var sasniegt gan 200 eiro un 874,71 eiro par četrvietīgu kapavietu, gan 578,51 eiro par vienvietīgu kapavietu, tā var sasniegt pat astronomisku summu - 900 eiro.

Turklāt, ja tiek apbedīti iedzīvotāji, kuru dzīvesvieta nav bijusi deklarēta konkrētajā pašvaldībā, par kapavietu jāmaksā daudz dārgāk, piemēram, Ogres novadā maksa ir divas reizes augstāka, Ādažu novadā - par kapavietu citur deklarētu personu apbedīšanai jāmaksā 700 eiro, Carnikavas novadā - par vienvietīgu kapavietu novada iedzīvotājiem 57,85 eiro, bet par kapavietu citur deklarētu personu apbedīšanai - 578,51 eiro.

Vēl konstatēts, ka pašvaldību institūcijas darbojas apbedīšanas pakalpojumu tirgū un saistošajos noteikumos tādējādi radīti konkurenci ierobežojoši nosacījumi privātajiem uzņēmējiem. Piemēram, revīzijas laikā Aglonas novada pašvaldība piedāvāja katafalka nomu, Rojas novada pašvaldības kapitālsabiedrība nodarbojās ar zārku un citu apbedīšanas priekšmetu tirdzniecību, Liepājas pilsētas pašvaldības iestāde veica kapa rakšanu.