"Sirds lūza, to ieraugot," sieviete sarūgtināta par redzēto kapsētā

© Depositphotos

Kapsētas ir viena no kultūrvēstures mantojuma redzamajām zīmēm. Tās liecina par cilvēku vēlmi izrādīt cieņu saviem priekštečiem un senčiem ģimenē, dzimtā vai kādā lielā kopienā.

Iveta vietnē "X" ceļ trauksmi, kāda izskatās bijušā prezidenta Alberta Kvieša kapavieta.

"Mūsu vēsture un kultūra. Dāmas un kungi, prezidenta Alberta Kvieša kapavieta šodien 13.10.2024. Sirds lūza, to ieraugot. Nespējām atstāt, sakopām, cik spējām (attēlā pa labi). Tikai nesakiet - tas ir naudas trūkuma dēļ," raksta Iveta.

Rīgas dome radušos situāciju skaidro šādi: "Rīgas pašvaldība iespēju robežās nodrošina Alberta Kvieša kapavietas uzturēšanu, tajā skaitā lapu grābšanu un citus ar uzturēšanu saistītus darbus, bet katru dienu lapas gan nenovāc. Jāpiebilst, ka šajā jautājumā likumdošana nav līdz galam sakārtota un patlaban pašvaldībai nav tiesību ieguldīt līdzekļus būtiskai kapavietu sakārtošanai un atjaunošanai, tas jādara tuviniekiem. Diemžēl Kviesim radinieku nav, viņa atdusas vietu neviens nekopj, izņemot Rīgas pašvaldības Kapsētu pārvaldi. Piemēram, par cita valstsvīra - Meierovica - kapavietas uzturēšanu gādību uzņēmusies Ārlietu ministrija."

Martas tante: Arī gleznotāja Jaņa Rozentāla kapavieta Rīgas II Meža kapos ilgi bija gluži kā pamesta. Tomēr deviņdesmitajos gados no pieminekļa izlauzto otu kāds meistars pirms 15 gadiem bija atjaunojis. Vai tie būtu Rozentāla mākslas skolas audzēkņi? Tauta nedrīkst aizmirst savus dižgarus!

Arvis: Kāda valsts,tāda tās prezidenta kapa vieta. Diemžēl.

Svarīgākais