Latvija sveic Lietuvu simtgadē
Lielākā no trim Baltijas valstīm – Lietuva – šodien svin 100 gadu, kopš 1918. gada 16. februārī tika pieņemts Lietuvas Neatkarības atjaunošanas akts, un tā liktenis ir piedzīvojumu stāsta vērts. Lietuvieši savas valsts simtgadi atzīmē ar vairāk nekā 1000 pasākumiem Lietuvā un 75 pasākumiem citās valstīs. Valsts simtgades svinībām dots sauklis Nākotnes iedvesmoti, un ar to Lietuvā vēlas godināt valsts dibinātāju tālredzību un drosmi. Savukārt mūsdienu Lietuvas iedzīvotājiem izteikts aicinājums kļūt sabiedriski aktīvākiem un atbildīgākiem par savas valsts nākotni.
Lietuvas Neatkarības atjaunošanas aktu parakstīja 20 Lietuvas Padomes locekļu, padomes vadītāja - vēsturnieka, folklorista, publicista un Lietuvas nacionālās atmodas dalībnieka Jona Basanaviča vadībā. Liktenim ir savi plāni, jo J. Basanavičs nomira Lietuvas Neatkarības dienā - 16. februārī, deviņus gadus pēc valstij svarīgā dokumenta pieņemšanas.
DZIMŠANAS APLIECĪBA. Lietuvas Neatkarības atjaunošanas akta oriģināls Lietuvā atgriezies tikai uz laiku - uz pieciem gadiem / Foto: Petras MALUKAS, AFP/Scanpix
Ceļš uz Lietuvas valstisko neatkarību aizsākās 1917. gada septembrī, kad tika izveidota Lietuvas Padome. XVIII gadsimtā Lietuva bija Krievijas impērijas sastāvā, bet XX gadsimta sākumā Lietuvas teritoriju sāka dalīt Krievija un Vācija. Pēc vācu armijas iebrukuma Lietuvā vācu okupācijas iestādes atbalstīja atkarīgu bufervalstiņu veidošanos Krievijas rietumu teritorijās, tāpēc varēja izveidot Lietuvas Padomi, un 1917. gada 11. decembrī tā pieņēma vācu varas iestāžu sagatavotu deklarāciju par Lietuvas valsts veidošanu aliansē ar Vācijas impēriju. Šī deklarācija bija pamats ar roku uzrakstītam Neatkarības atjaunošanas aktam, kuru 1918. gada 16. februārī pulksten 12.30 parakstīja visi Lietuvas Padomes locekļi. Tika proklamēta neatkarīgas Lietuvas valsts atjaunošana un demokrātiskas valsts izveidošana ar galvaspilsētu Viļņā, kā arī uzsvērts, ka jaunā valsts norobežojas no visām valstiskajām saitēm, kādas tai jebkad bijušas ar citām tautām.
Svarīgā dokumenta liktenī svarīga nozīme bijusi nejaušībai. Lietuvas Neatkarības akta oriģinālu Vācija nodeva Lietuvai tikai šā gada 17. janvārī. Dokumentu Vācijas Ārlietu ministrijas arhīvā Berlīnē pērn atrada Kauņas Vītauta Dižā universitātes profesors Ļuds Mažīlis. Diena bijusi lietaina, un viņš nolēmis bibliotēkā pameklēt materiālus, kas attiektos uz Lietuvas simtgadi. Un uzdūries Lietuvas dzimšanas apliecībai. Atradējam solīta atlīdzība - viens miljons eiro. Tiesa, ar dažiem nosacījumiem. Taču oriģinālajam dokumentam Lietuvā ir pagaidu statuss - Lietuva un Vācija pagājušā gada oktobrī parakstīja līgumu, kurā paredzēts Neatkarības atjaunošanas akta oriģinālu uz pieciem gadiem nodot Lietuvas rīcībā. Tas ir izlikts apskatei namā, kurā valstiskās neatkarības deklarācija tika parakstīta.
Šodien Lietuvā pulksten 12.30 zvanīs visi dievnamu torņu zvani, plīvos Lietuvas, Latvijas un Igaunijas karogi, bet Viļņā varēs noklausīties īpašu skaņdarbu simts Lietuvas baznīcu zvanu balsīs. Pēcpusdienā Viļņā, Ģedimina ielā, degs 100 ugunskuru. Tiks apbalvoti cilvēki, kuri daudz darījuši Lietuvas labā. Lietuvas simtgades svinībās aicināti piedalīties arī Latvijas iedzīvotāji. Turklāt - tepat, mūsu valstī. Atsaucoties Lietuvas simtgades svētku sauklim Nākotnes iedvesmoti, ikviens aicināts uz kopā sanākšanu Latvijas valsts simtgades informācijas centrā šodien pulksten 14 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
Pasākuma laikā būs iespēja baudīt lietuviešu mūzikas izlasi, pārbaudīt savas zināšanas par Lietuvu, klausīties stāstos un dziesmās. Liepājas Universitātē pulksten 12 tiek rīkota studentu zibakcija Sveiciens Lietuvai simtgadē!, bet par godu Lietuvas un Igaunijas neatkarības svētkiem sāksies Bauskas patriotiskā kafejnīcu nedēļa, kas turpināsies līdz 25. februārim.