Izraēlas valsts ģerbonis – ar saknēm Latvijā
Zinot Latvijas vēsturi, nevajadzētu justies izbrīnītiem par to, ka mūsu valsts, pateicoties tās iedzīvotājiem, ir saistīta ar daudzām citām valstīm. Viena no tām ir Izraēla. Izraēlas valsts ģerboņa autori ir Latvijā dzimušie brāļi Gabriels un Maksims Šefteloviči. Brāļi Šamiri – ar šādu uzvārdu viņi kļuva pazīstami pēc pārcelšanās uz Izraēlu, kur Rotšilda bulvārī Telavivā atvēra savu studiju.
No šodienas līdz 4. aprīlim Latvijas Nacionālajā bibliotēkā apskatāma izstāde Neatkarība, kas Latvijas simtgades gadā ir atskats uz Izraēlas 70 neatkarības gadiem. Izstādi rīko Izraēlas vēstniecība Latvijā sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku. Izstādes kurators ir Gabriela Šamira dēls Jorams E. Šamirs. Viņš ne reizi vien dzirdējis jautājumu, kurš - tēvs vai tēva brālis - veidojis Izraēlas valsts ģerboni vai kuram bijuši lielāki nopelni tā tapšanā. «To neviens nezina,» smejas J. Šamirs. Brāļi Šamiri nav sacerējuši par to īpašu ģimenes leģendu, bet gan visu mūžu uzsvēruši, ka abiem pienākas vienlīdz liels gods un nopelni ģerboņa radīšanā.
PATRIOTISKI. Brāļi Šamiri veidojuši patriotiskus darbus, kas demonstrē attieksmi, mudina uz rīcību un kas mūsdienās ir sava laika vēstures liecinieki / Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency
Izraēlas neatkarība tika pasludināta 1948. gada 14. maijā. Gabriela un Maksima Šamiru veidotajā ģerbonī atspoguļoja simbolus, kas ir būtiski ebrejiem - septiņžuburu svečturi menoru un mieru simbolizējošus olīvzarus. Savu darbu viņi iesniedza 1948. gadā, piedaloties konkursā un konkurējot ar pārsimt citiem māksliniekiem. Nākamajā, 1949. gadā bija gatava ģerboņa galīgā versija, kas tika papildināta ar norādēm par romiešu nopostīto Jeruzalemi un tās svētvietu - Svēto templi, kurā tika glabāta menora.
Abi mākslinieki veidoja arī citus Izraēlas neatkarībai būtiskus vizuālos simbolus: valsts emblēmas, medaļas, zīmogmarkas, monētas un banknotes.
J. E. Šamirs stāsta, ka izstādē Neatkarība viņš vēlējies parādīt gan abu mākslinieku daudzpusību, gan viņu darbos saskatāmos Izraēlas neatkarības aspektus: suverenitāti, drošību, ekonomisko attīstību, nacionālo kultūru, valodu, imigrāciju, kad nelielajai valstij vajadzēja uzņemt miljoniem iedzīvotāju un apvienot viņus, arī izmantojot valodu - ivritu (plakāts Savā un bērnu labā - mācieties ivritu!). Brāļi Šamiri strādāja itin visās dizaina jomās, veidoja arī plakātus, logotipus, reklāmas, iepakojumu, bukletus un grāmatas. G. un M. Šamiri uzskatīja, ka mākslas darbs pauž nevis mākslinieka izjūtas, bet ir paredzēts klientu mērķu atspoguļošanai, norāda izstādes kurators. Viņi veidojuši patriotiskus plakātus pēc dažādu organizāciju, ministriju, partiju pasūtījuma. Interneta vietnē www.shamir-brothers.com aplūkojami brāļu Šamiru darbi, bet, kā norāda J. E. Šamirs, gandrīz katru mēnesi tiek no jauna atklāts kāds mākslinieku darbs - informāciju par to atsūta kolekcionāri, arhivāri un citi interesenti. Vērtējot pēc publikācijām presē, vecām fotogrāfijām un dokumentiem, ir vēl vairāki simti darbu, kuru atrašanās vieta pagaidām nav zināma. Tie varētu būt grūti identificējami, jo, kā jau teikts, mākslinieki mainīja savu rokrakstu atkarībā no klienta prasībām.
ĢERBONIS. Izraēlas valsts ģerboņa sākotnējais un galīgais variants. Gabriels un Maksims Šamiri ir ģerboņa dizaina veidotāji / Publicitātes foto
Māksliniekiem ir arī precīzi nodalāmi darbi, piemēram, zinot laiku, kad Gabriels strādāja Stokholmā, bet Maksims - Rīgā vai arī - kad Maksims strādāja Anglijā, bet Gabriels - Izraēlā.
Izstādē Latvijas Nacionālajā bibliotēkā ir apskatāmi četri Latvijā tapuši darbi, viens no tiem ir arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumā. Tāds interesants atklājums, veidojot šo izstādi. Jaunajos ebreju kapos pēc brāļu Šamiru studijā 1934. gadā tapušā meta ir veidots piemineklis ebreju kareivjiem, kas krita Latvijas brīvības cīņās. J. E. Šamirs fotogrāfijā rāda kritušā tuvinieka vārdu un uzvārdu. Viņa ģimenē stāsti par Latviju un Rīgu ir atšķirīgi - ģimenes locekļi te ir zaudējuši dzīvību, taču atmiņas par Rīgu saglabātas kā par skaistu kultūras pilsētu. Arī viņš pats Latviju uzskata par kultūras valsti. Un Rīga esot skaista pilsēta.