Ir Latvijā kapsētas, kurās var nolūkot tīkamāko priedi, iemērīt zem tās zemes gabaliņu, kurā nobērēt aizgājēju un vēl iezīmēt vietu dzimtas kapiem. Un pašvaldība par to nezina, tāpat kā nezina, kurā vietā kurš nelaiķis atdusas.
No iedzīvotāju viedokļa - ļoti ērti, jo nav jākārto formalitātes un jāmaksā pašvaldībai nodevas. Var apbērēt, ko vien vēlas, jo netiek prasīta miršanas apliecība vai mirušā deklarētā dzīvesvieta. Tik vien tēriņu, kā bēru izdevumi, un tie, kā zināms, nav mazi. No pašvaldības viedokļa - viss ir ne mazāk komfortabli, jo nav jāalgo kapsētu darbinieks vai darbinieki, jāizlieto līdzekļi dokumentācijas kārtošanai, pārbaudēm, uzmērīšanai u.tml.
No Valsts kontroles viedokļa - haoss. Valsts kontrole secina, ka par kapsētu saimniecību un apbedīšanas jomu Latvijā neatbild neviena no politikas plānošanas institūcijām un informācija Latvijā kopumā ir slikti pieejama. Revīzijā konstatēts, ka 28 pašvaldībās nav normatīvā regulējuma par kapsētu apsaimniekošanu.
Kāpēc jāpārbauda
Ik dienu Latvijas kapsētās tiek apbedīti vidēji 78 mirušie. Daudziem mirušajiem radinieki strādā ārzemēs, un pienāks laiks, kad viņi gribēs noskaidrot tuvinieku atdusas vietu. Saistošie noteikumi vajadzīgi arī tālab, lai organizētu kapavietas sakopšanu, jo nekoptās kapavietas tiek aktētas un vēlāk ierādītas citiem.
Ir dažādi argumenti, kāpēc kapsētās jāvalda vienotai kārtībai. Valsts kontrole revīziju pašvaldību kapsētu saimniecībā veica 11 pašvaldībās no 2015. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 30. jūnijam. Pamatojums revīzijai: neskaidri kapavietu iegūšanas, apbedījumu reģistrācijas un uzskaites noteikumi, strīdīga situācija par pašvaldību noteikto iedzīvotājam obligāti veicamo maksājumu veidiem un to apmēru, neskaidrības pašvaldību tiesību un pienākumu apjomā kapsētu apsaimniekošanā, it īpaši rīcībai ar ilgstoši nekoptām kapavietām.
Dara, ko grib
Pastāv normatīvi, cik dziļi kaps rokams, cik tālu apbedījumi izvietojami cits no cita, kad var veikt virsapbedījumu. Diemžēl arī lielā daļā revīzijā iekļauto pašvaldības kapsētu ir zudusi informācija par iepriekš apbedītajiem, un tā netiek atjaunota, tāpēc var pieļaut, ka virsapbedījumus veic, kā un kur pagadās. Nelaiķu norakšana tuvinieku vai radinieku izvēlētā apbedījuma vietā veikta Kārsavas un Viesītes novadu pašvaldību kapsētās. Tur revīzijas laikā netika organizēta apbedījumu uzraudzība, lai gan pašvaldību funkcija ir arī kapsētu apsaimniekošana.
Valsts kontrolē stāsta, ka pašvaldību kapsētu revīzijā konstatēts - ir kopti un sistēmiski veidoti apbedījumi, bet vietām, kā Kārsavas novadā, kapsētā ir arī atsevišķi apbedījumi - ne celiņu, ne labiekārtojuma, ne skaidrības par to, kāpēc apbedījuma vieta iekārtota tieši tur.
Kārsavas novadā apbedījumus nekontrolē. Novadā ir vairāk nekā 30 kapsētu, un Valsts kontroles darbinieki uzklausījuši aizbildinājumu, ka vajadzētu atsevišķi algot darbiniekus, kas uzrauga kapsētas. Lai gan tieši pašvaldībai jāplāno, cik vietu būs kapsētā, lai nesanāk kā Jūrmalai, kam pārbaudes laikā konstatēja, ka apbedījumiem vietu atlicis vien mēnesim. Tālab jāveido kapsētu kartes, apbedījuma vietu plāni. Kapavietu trūcis arī Engurē. Lai situāciju risinātu uz karstām pēdām, ne vienmēr izvēlēts ekonomiskākais risinājums.
Situācija ir satraucoša, vērtē Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins. Iedzīvotājiem informācija ir ērti pieejama tikai par 200 kapsētām - par apbedītajiem, kapavietu izvietojamu. Taču pašvaldības apsaimnieko vairāk nekā 1740 kapsētu. Bet ir arī pozitīvi piemēri - Valkas un Rūjienas pašvaldības pašas veido kapsētu plānus un apkopo citu informāciju.
Ko piedāvā
Valsts kontrole pēc revīzijas par pašvaldību kapsētu saimniecību Latvijā piedāvā vairākus risinājumus jomas sakārtošanai. Viens no tādiem ir pašnovērtējuma anketa. Valsts kontrole, veicinot atvērto pieeju datiem, savā mājaslapā apkopojusi un padarījusi publiski pieejamus visu Latvijas pašvaldību saistošos noteikumus par kapsētu izmantošanu un ar to saistīto pakalpojumu cenrāžus.
REVĪZIJAS REZULTĀTI
Revīzija veikta no 2015. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 30. jūnijam 11 pašvaldībās - Jūrmalas un Liepājas pilsētas, Aglonas, Engures, Kārsavas, Ogres, Pļaviņu, Priekules, Rojas, Rūjienas un Viesītes novada pašvaldībās. Taču vienlaikus vērtēta situācija pašvaldībās kopumā.
Tikai 49% revidēto pašvaldību kapsētu tiek veikta apbedīto reģistrācija, tikai 29% revidēto pašvaldību kapsētu ir izstrādāti apbedījuma vietu izvietojuma plāni. Lielā daļā revīzijā iekļauto pašvaldību kapsētu ir zudusi informācija par iepriekš apbedītajiem, tā arī netiek atjaunota.
Ar kapavietu iegūšanu un kapsētu izmantošanu saistīti obligātie veicamie maksājumi ir noteikti 80 pašvaldībās.
Maksa par jaunas kapavietas ierādīšanu tiek prasīta Brocēnu novadā.
Jūrmalā maksa tiek iekasēta par jaunas kapavietas ierādīšanu, nospraušanu un uzmērīšanu, kā arī ir ikgadējā nomas maksa. Dobeles novadā jāmaksā par jaunas kapavietas iegādi, kapavietas ierādīšanu un iemērīšanu, nomas līguma slēgšanu un ierakstu apbedīto reģistrā, kā arī apbedījumu kartēšanu.
Avots: Valsts kontrole