Vērojot, kā strādā dažs labs simtlatnieks, Vakarbuļļu iedzīvotājiem radušās šaubas, vai viņi tiešām godprātīgi nopelna savus 100 latus mēnesī. Esot redzēti slamstāmies apkārt bez darbarīkiem.
Kopš 2008. gada Latvijā tiek īstenots Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstītais projekts, kura ietvaros ārstniecības nozares darbiniekiem – ārstiem, māsām, ārstu palīgiem, vecmātēm u.c. speciālistiem – ir bijusi iespēja apgūt tālākizglītību bez maksas.
Pārdaugavā un Miera ielā sestdien tiks svinēti svētki visas dienas garumā. Ikgadējie Pārdaugavas svētki Arkādijas parkā sāksies pulksten 12, bet pasākumam Miera ielas Vasarsvētki starts tiks dots stundu agrāk.
Jau daudzus gadus tikai aptuveni piektā daļa latviešu apprecas ar citu tautību pārstāvjiem, un šo proporciju nav spējuši ietekmēt nekādi nacionālā jautājuma satricinājumi.
Sākot ar jūniju, norēķini par patērēto siltumenerģiju rīdzinieku dzīvokļos kļūs lielāki. Siltumenerģijas tarifs ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) atļauju turpmāk būs par pusotru procentu lielāks, ja vien nemainīsies gāzes cenas.
Otro reizi Muzeju naktī plašam apmeklētāju lokam durvis vērs Rīgas Ūdensapgādes muzejs. Tas ir izveidots SIA Rīgas ūdens aizsargājamā teritorijā, tāpēc ikdienā apmeklētājiem pieejams vienīgi pēc iepriekšēja pieteikuma.
Būvējot jaunas dzīvojamās ēkas un remontējot brīvos dzīvokļus, Rīgā pašreizējo dzīvokļu rindu varētu likvidēt apmēram septiņu gadu laikā, ja būvniecības temps nemazināsies.
Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā parādnieku problēmu radikāli nemainīs, un, iespējams, ar laiku parādnieku nenomaksātās summas parādīsies citu iedzīvotāju rēķinos. Šādu prognozi Neatkarīgajai izsaka Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš. Viņš arī piebilst, ka Civillikumā tiek pieļauta iespēja parādus pēc 10 gadiem norakstīt, bet kurš gan gribēšot palikt zaudētājos.
Rīgas kapsētās ir sākuši darboties visi 83 ūdens krāni, kā arī jau pieejami vairāk nekā 300 rokas ūdens sūkņi, informē pašvaldībā. Līdz 15. maijam plānots uzstādīt gandrīz 700 rokas sūkņu 19 kapsētās, kā arī ierīkos jaunas ūdens ņemšanas vietas.
Rīgas domē ir sapratuši, ka pret aizgūtām vai izdomātām tradīcijām cīnīties var, bet iznīdēt tās diezin vai sanāks. Tāpēc pašvaldības Mājokļu un vides komitejā tika spriests par vēl kādu tradīciju, kuru aizsākuši jaunlaulātie. Viņu iniciatīvu nolemts neatstāt pašplūsmai, bet kontrolēt.
Lielā pieprasījuma dēļ elektroniskās identifikācijas (eID) karšu jeb personas apliecību izsniegšana var aizkavēties par vienu līdz divām dienām, informē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP). Kartes tiks izsniegtas vēlāk, taču ne visiem cilvēkiem, kuri jau iesnieguši pieprasījumu PMLP nodaļās.
Sinoptiķi šonedēļ sola gan vēsu laiku naktīs, gan lietu jau rīt. Ignorējot svārstīgo gaisa temperatūru, cilvēki brīvajās dienās labprāt izbrauc pie jūras.
Padomju laikā būvētajām daudzdzīvokļu ēkām noteiktais vidējais kalpošanas laiks strauji tuvojas finišam. Pagaidām gan skaidras atbildes nav, kas jādara ar sērijveida dzīvojamām mājām – tās lietderīgāk nojaukt vai piespiedu kārtā likt atjaunot.
Ir pagājis gandrīz gads, kopš Latvijā spēkā stājusies Eiropas Savienības (ES) Padomes pieņemtā regula, kas attiecas uz valstu sadarbību uzturēšanas saistību lietās.
Ekonomikas ministrija (EM) uzskata, ka komunālo maksājumu parādniekus Latvijā iespējams ietekmēt ar «aktīvāku komunikāciju». Ministrijas ierosinātie grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā šonedēļ tika izskatīti un atbalstīti Ministru kabineta sēdē.
Uz Preses nama jumta ligzdojošos zīriņus nebiedē ne Daugavgrīvas ielas pārbūvētāji, ne celtnieki, kas rosās Ķīpsalas debesskrāpju nepabeigtajos torņos. Putnus varētu aizbiedēt vienīgi kādreizējās preses darbinieku ēkas nojaukšana.
Jo ilgāk notiek diskusijas par nepieciešamību Rīgā izveidot gājēju ielu, jo lielākas atkāpes tiek pieļautas no sākotnēji izskanējušajām idejām. Šobrīd atkāpšanās ceļš tiek bruģēts formulējumu veidā, piemēram, iepriekš gājēju ielai noskatīto Tērbatas ielu piedāvājot pārveidot ar prioritāti gājējiem.
Gan Vecās Ģertrūdes, gan Doma baznīcas un nu arī Jāņa baznīcas atjaunošanai Rīgā tiek vākti ziedojumi. Dievnamiem ir atšķirīgas vajadzības, tālab draudzes un citi atbalstītāji izlēmuši lūgt sabiedrības atbalstu. Summas, kuras vēlas iegūt dievnamu savešanai kārtībā, ir dažādas, sākot no desmit un beidzot ar simt tūkstošiem latu.
Šogad Ārlietu ministrija (ĀM) savās sāpīgākajās vēstniecībās varēs veikt, tēlaini runājot, tikai ugunsgrēka dzēšanas darbus, bet, sākot ar nākamo gadu, plānoti uzlabojumi.
Pēc ilgiem solījumiem un divu paraugtualešu atklāšanas beidzot Rīgā parādās sabiedriskās tualetes. Nesen atvērtas sešas un tuvākajā laikā būšot vēl četras.