Ārlietu ministrija dzēš krīzes ugunsgrēku vēstniecībās

Šogad Ārlietu ministrija (ĀM) savās sāpīgākajās vēstniecībās varēs veikt, tēlaini runājot, tikai ugunsgrēka dzēšanas darbus, bet, sākot ar nākamo gadu, plānoti uzlabojumi.

Situācija kļuvusi kritiska vēstniecībās Lielbritānijā un Īrijā, bet nākotnē jādomā arī par vēstniecību Vācijā, kas uzskatāma par nopietnu tranzīta valsti.

Valodu referendums vārda tiešā nozīmē visuzskatāmāk parādīja, ka vēstniecībām šajās valstīs vajadzētu gan lielākas telpas, gan vairāk darbinieku. Taču diplomāti strādā ne tikai kampaņveida pasākumos, bet katru dienu, un tieši šajās valstīs ir garas (pat mēnešiem ilgas) rindas, lai saņemtu konsulāros pakalpojumus.

Krīze cirtusi sāpīgi

ĀM informē, ka krīzes ietekmē Latvijas diplomātiskais dienests tika samazināts par trešdaļu. 2009. gadā ārlietu dienesta optimizācija rezultējās ar diplomātu skaita samazināšanu līdz minimumam. Tolaik 25 Latvijas pārstāvniecībās strādāja divi diplomāti – vēstnieks un diplomāts, kurš nodarbojās gan ar ekonomiskajiem, gan konsulārajiem, gan protokola un administratīvajiem jautājumiem. Pašlaik 18 Latvijas vēstniecībās katrā strādā tikai divi diplomāti, vēstnieku ieskaitot. Viņiem papildus jāveic arī tehniskie darbi, tāpēc nav iespēju sniegt konsulāros pakalpojumus ātrākā termiņā.

Piemēram, ja Lielbritānijā dzīvojošam un strādājošam Latvijas pilsonim gadījies pazaudēt pasi, jārēķinās ar daudziem mēnešiem, lai iegūtu jaunu personas dokumentu. Lai iesniegtu dokumentus pases noformēšanai, jāgaida krietni vairāk nekā mēnesis, bet arī pēc tam paiet vismaz sešas nedēļas, kamēr pase tiek izgatavota un ir iespēja to saņemt. Vēstniecību sazvanīt ir grūti, ir gadījies pie klausules gaidīt pat 20 minūtes, stāsta Lielbritānijā dzīvojošie.

Prioritāte – Anglija un Īrija

ĀM atzīst, ka situācija nav normāla, un atgādina, ka pašreiz budžets neļauj izdarīt ievērojamus uzlabojumus. Steidzami risinājumi tiek meklēti tikai atsevišķās valstīs. «Šobrīd ĀM kā galveno prioritāti saredz vēstniecību stiprināšanu Lielbritānijā un Īrijā, jo tieši šajās valstīs uzturas vislielākais Latvijas valstspiederīgo skaits. Par nepieciešamību paaugstināt šo vēstniecību kapacitāti liecina ne vien lielās rindas, lai saņemtu konsulāros pakalpojumus, bet to pierādīja arī pēdējais referendums, kad izteikt pilsoņa stāju tajās atnāca rekordliels valstspiederīgo skaits,» teikts ministrijas atbildē Neatkarīgajai.

Šogad abu valstu vēstniecībās tika izveidotas divas štata vietas.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Reformu partija) rosinājis valdībā lemt par jaunām telpām vēstniecības vajadzībām. Atkarībā no budžeta iespējami vairāki risinājumi. ĀM informatīvajā ziņojumā premjerministram Valdim Dombrovskim (Vienotība) iesniedza četrus rīcības variantus: veikt esošās ēkas rekonstrukciju un izmaiņas telpu izmantošanā; veikt atsevišķu telpu iegādi vai īri konsulārās nodaļas izvietošanai; nodrošināt jaunas ēkas iegādi, lai kopīgi izvietotu vēstniecību un konsulāro nodaļu; nodrošināt konsulātu atvēršanu ārpus Londonas.

ĀM informē, ka V. Dombrovskis ir uzdevis trīs mēnešu laikā veikt nekustamo īpašumu nomas un pārdošanas tirgus izpēti gan Londonā, gan ārpus Londonas, lai izvērtētu atbilstošāko (izdevīgāko) iespējamo variantu.

Stiprinās, bet pagaidām – palīdzēs

ĀM ir apņēmusies šogad apzināt visas vēstniecības, kurās nepieciešami uzlabojumi. E. Rinkēvičs patlaban vērtē jau izstrādāto vēstniecību stiprināšanas plānu, ko varētu izskatīt kontekstā ar ĀM budžetu. Uzlabojumus vēstniecībās plānots veikt, sākot no nākamā gada. Šogad ministrija plāno nosūtīt papildu konsulāros darbiniekus uz pārstāvniecībām tajās valstīs, kurās ir augstākais vīzu pieprasījumu skaits. Šovasar papildu darbinieki tiks nosūtīti uz 10 pārstāvniecībām: vēstniecības Krievijas Federācijā konsulārajā nodaļā un konsulārās nodaļas kancelejā Kaļiņingradā, ģenerālkonsulātā Sanktpēterburgā, konsulātos Pleskavā un Vitebskā, vēstniecībās Azerbaidžānā, Gruzijā un Kazahstānā, kā arī konsulārajās nodaļās vēstniecībās Baltkrievijā un Ukrainā.

Samazinātā budžeta dēļ ĀM šādi rīkojas vairākus gadus. Piemēram, 2010. gada vasarā uz Latvijas pārstāvniecībām Maskavā, Minskā, Sanktpēterburgā, Kaļiņingradā un Londonā papildus devās 17 darbinieki, lai mazinātu rindas pēc vīzām. Pagājušā gada nogalē ĀM informēja, ka ziemas sezonā atsevišķās Latvijas pārstāvniecībās uz laiku strādās 20 papildu darbinieki, jo īpaši liela interese ārvalstīs par Rīgu bija pirms Jaungada svinībām. Rīgā 2011. gada nogalē un šī gada sākumā bija rezervētas visas vietas viesnīcās.

Līdz 2014. gada beigām ĀM ir iecerējusi nostiprināt esošās vēstniecības, gan papildus nosūtot konsulāros un tehniskos darbiniekus, gan atrodot piemērotāko telpu risinājumu. Ministrija jau ir izsludinājusi iepirkuma konkursu par būvniecības konsultāciju pakalpojumiem valstīs, kurās atrodas Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības, uz kuru jau ir saņemti 10 pretendentu pieteikumi.

***

LATVIJAS PĀRSTĀVNIECĪBAS ĀRVALSTĪS

• Latvijas vēstniecības: ASV, Austrijā, Azerbaidžānā, Baltkrievijā, Beļģijā, Čehijā, Dānijā, Ēģiptē, Francijā, Grieķijā, Gruzijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Izraēlā, Japānā, Kanādā, Kazahstānā, Ķīnā, Krievijā, Lielbritānijā, Lietuvā, Nīderlandē, Norvēģijā, Polijā, Portugālē, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Turcijā, Ukrainā, Ungārijā, Uzbekistānā, Vācijā un Zviedrijā.

• ĀM vēlas atvērt Latvijas vēstniecību Brazīlijā un Indijā.

Šis jautājums nav aktualitāte, pie tā plānots strādāt 2013. gada budžeta un 2014. gada budžeta kontekstā, ņemot vērā finanšu iespējas un kopējo diplomātiskā dienesta attīstības plānu. Ja katrā no šim valstīm strādātu divi

diplomāti un divi līgumdarbinieki, vēstniecību atvēršana izmaksātu vairāk nekā 1,2 miljonus latu.

• Latvijai ārzemēs ir 44 diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības, tomēr Āzijā un Latīņamerikā Latvija ir nepietiekami pārstāvēta. Āzijā Latvija ir pārstāvēta ar vēstniecībām Ķīnā, Japānā un Centrālāzijas valstīs – Kazahstānā un Uzbekistānā. Latīņamerikā Latvija pagaidām ir pārstāvēta tikai ar nerezidējošiem vēstniekiem Brazīlijā un Meksikā.

• Pašlaik štata vietas Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs ir nokomplektētas.

• Krīzes ietekmē konsulāro darbinieku skaits tika samazināts par 48 procentiem.