Rīgas ambīcijas: iepirkšanās ielas
Jo ilgāk notiek diskusijas par nepieciešamību Rīgā izveidot gājēju ielu, jo lielākas atkāpes tiek pieļautas no sākotnēji izskanējušajām idejām. Šobrīd atkāpšanās ceļš tiek bruģēts formulējumu veidā, piemēram, iepriekš gājēju ielai noskatīto Tērbatas ielu piedāvājot pārveidot ar prioritāti gājējiem.
Visticamāk, galvaspilsēta tūristus un pašmāju pircējus varētu vilināt, attīstot iepirkšanās ielu koncepciju. Pašlaik aktivitātes izrāda K. Barona ielā strādājošie tirgotāji un Vaļņu ielas smagsvars – SIA Lin-stow Center Management, kas ir vadošā tirdzniecības centru attīstītāja Baltijas valstīs.
Apbūves noteikumos gājēju iela definēta kā gājēju satiksmei labiekārtota iela vai tās posms, kur transporta satiksme ir aizliegta pilnībā vai tai noteikts īpašs režīms, vai citi būtiski ierobežojumi. Uz to norāda arī Rīgas pilsētas galvenā arhitekta biroja direktora pienākumu izpildītāja Regīna Bula. Sarunā ar Neatkarīgo viņa saka – gājēju ielā, pat ja tiek saglabāta ierobežota transporta kustība, priekšroka piešķirama gājēju ērtībām un labsajūtai. Piemēram, ja šādā ielā kursē sabiedriskais transports, tad tam jādod ceļš gājējiem u. tml. R. Bula ir skeptiski noskaņota par to, vai Latvijas iedzīvotāju savstarpējā kultūra reāli nodrošinātu šādas priekšrocības tiem, kuri nesēž mašīnās vai sabiedriskajā transportā.
Līdz šim gājēju ielas izveidei bija noskatīta Tērbatas iela. Projektu kurbulēja toreizējais Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers, un tika solīts, ka līdz pagājušā gada beigām A. Šlesera vīzijas vismaz daļēji tiks iedzīvinātas. Tā nenotika un, visticamāk, vai nu nenotiks vispār, vai arī pilnīgi citādā izpildījumā. Lai arī Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāvis Uldis Koklovskis norāda, ka šo ielu ir vieglāk un ekonomiski izdevīgāk pārveidot par gājēju ielu, tomēr vakar Investīciju un uzņēmējdarbības veicināšanas padomes sēdē viņš sacīja, ka departamentam vajadzētu 40 000 latu metu konkursa organizēšanai un nepieciešams arī ekonomiskais pamatojums, lai «saprastu, kādas aktivitātes jāveic, lai Tērbatas ielu pārveidotu par gājēju ielu».
Pašvaldība jau izlietojusi 19 000 latu, maksājot par gājēju un satiksmes plūsmas izpēti Tērbatas ielas posmam no Elizabetes ielas līdz Tallinas ielai. Secinājumi nav gājējiem par labu. Piemēram, posmu no Matīsa līdz Tallinas ielai neesot lietderīgi pārveidot par gājēju ielu, jo kājām staigātāji tur esot pagalam neaktīvi, savukārt jebkādi transporta ierobežojumi negatīvi ietekmēšot situāciju maģistrālajās ielās (K. Barona un Čaka ielu krustojumos ar Bruņinieku un Matīsa ielu), kur radīsies garas transporta rindas.
Kamēr pašvaldība turpina pētīt Tērbatas ielas projektu, uzņēmēji rīkojas. Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danusēvičs vakar informēja, ka uzņēmēji nodibinājuši biedrību Baronastreet, lai popularizētu 3,3 kilometru garo K. Barona ielu kā garāko tirdzniecības ielu Baltijā. «Mums no pilsētas nevajag neko, lai ielu attīstītu kā iepirkšanās ielu,» neslēpa H. Danusēvičs. Daži ieteikumi uzņēmējiem gan esot, varbūt uz vairākām stundām dienā varētu ierobežot transporta kustību siltajos mēnešos, bet, ja pašvaldība tos neatbalstīs, arī nekas. Šobrīd tirgotāji vēlas izmest ēsmu, lai tūristi, kas iegriežas Rīgā caurbraucot, šeit uzkavētos ilgāk – K. Barona ielā varētu gan iepirkties, gan pavadīt laiku, vienlaikus palielinot Rīgas atpazīstamību. Savukārt vietējo iedzīvotāju piesaisti veicinātu iespējas piedalīties aktivitātēs pilsētas centrā. H. Danusēvičs sūkstījās, ka lielie iepirkšanās centri izsūknējot pircējus no Rīgas centra. Iespējams, K. Barona ielas pievilcību vairotu arī nelielie veikaliņi, kurus savulaik izspieda tirdzniecības centri.
Arī Galerijas Centrs apsaimniekotājs Linstow neuzskata, ka Vaļņu ielā vajadzētu palielināt jau esošās ērtības gājējiem. Uzņēmums gan vēlas atsevišķus uzlabojumus infrastruktūrā (izvietot norādes tūristiem, tajā skaitā skārienjutīgos ekrānus, iestrādāt gaismas navigāciju bruģī un soliņos, krustojumos izveidot atpūtas zonas) un ir gatavs izskatīt iespēju investēt, ja pašvaldība izlemtu ieguldīt līdzekļus.
Iespējams, oktobrī vai novembrī būtu izstrādāta projektu vizualizācija un tos varētu novērtēt arī rīdzinieki.