Vērojot, kā strādā dažs labs simtlatnieks, Vakarbuļļu iedzīvotājiem radušās šaubas, vai viņi tiešām godprātīgi nopelna savus 100 latus mēnesī. Esot redzēti slamstāmies apkārt bez darbarīkiem.
Rīgas domes Labklājības departamenta Iedzīvotāju informēšanas sektora vadītāja Lita Brice noliedz, ka pagaidu sabiedriskajos darbos strādājošie atalgojumu saņemtu par neko. Turklāt katrā darba vietā ir uzraugošā persona, kas sadala darbus, seko izpildei un izsniedz darbarīkus. Cita lieta, ja algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos iesaistītais bezdarbnieks tīšuprāt nenāk uz darbu vai kā citādi pārkāpj noteikumus. Tad viņš var atvadīties gan no nodarbinātības programmas, gan no 100 latu ikmēneša atalgojuma. Galvaspilsētā neattaisnotu kavējumu vai iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumu dēļ darbu šogad pārtraukuši vairāk nekā 100 projektā iesaistīto bezdarbnieku.
Rīgā no 1. februāra līdz 30. aprīlim algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos bija iesaistīti 1302 bezdarbnieki, no kuriem 238 cilvēki jeb 18,3% darbu projektā pārtraukuši. Galvenie iemesli bijuši neattaisnoti kavējumi vai iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumi (49%) un veselības problēmas (24%), bet 11% gadījumu algotajos darbos iesaistītie atraduši pastāvīgu darbu. Projekta ietvaros katrs nodarbinātais saņem atlīdzību 100 latu mēnesī, ja nostrādājis visas mēneša darba dienas, informē L. Brice.
Pašvaldība, organizējot algotos darbus, nodrošina bezdarbniekus ar nepieciešamo inventāru un materiāliem. Savukārt darbu vadītāji un koordinatori organizē praktisko apmācību, kontrolē darbu norisi un izpildi, kārto apdrošināšanas atlīdzībai nepieciešamos dokumentus, ja ar bezdarbnieku darba laikā ir noticis nelaimes gadījums. Tāpēc L. Brice vēlreiz uzsver, ka nevar būt situācija, ka simtlatniekus nekontrolē.
Algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos nodarbinātie lielākoties strādā mazkvalificētus darbus kā palīgstrādnieki, dežuranti, remontstrādnieki, telpu, ēku un teritoriju uzraugi u. c.