Būvējot jaunas dzīvojamās ēkas un remontējot brīvos dzīvokļus, Rīgā pašreizējo dzīvokļu rindu varētu likvidēt apmēram septiņu gadu laikā, ja būvniecības temps nemazināsies.
Tuvākajā laikā Rīgas domes Mājokļu un vides departaments sāks atjaunot ēku Meldru ielā 58 Vecmīlgrāvī. Tur pēc pārbūves plānots izveidot 150 dzīvokļus. Rīgas domē ir pieņemti vairāki lēmumi par bijušo kopmītņu ēku pārbūvi par dzīvojamiem namiem, un Meldru ielas kopmītne ir viena no tām. Arī Aglonas ielā 53 savulaik nolaista sociālā māja kļuvusi krietni civilizētāka. Vienā no ēkas korpusiem jau ir iekārtoti nelieli dzīvokļi, savukārt citā korpusā atradās kopmītņu tipa mitekļi. Tagad iedzīvotājus no šī korpusa izvieto un departaments meklēs naudu remontam.
Pērn Progresa ielā 3a ekspluatācijā nodeva 30 izremontētus pašvaldības dzīvokļus. Pārņemtās telpas bija ļoti sliktā tehniskā stāvoklī, un vajadzēja pilnībā nomainīt visas komunikācijas: elektrību, apkuri, kanalizāciju, ūdensapgādi, jumta segumu. Tika siltināta ārsiena, ielikti jauni logi un izremontētas divas kāpņu telpas. Departaments šī sasaukuma laikā ir izremontējis kopumā 148 dzīvokļus, kas ir izīrēti rindā stāvošajiem, informē Rīgas domes sabiedrisko attiecību speciāliste Dzintra Āboliņa. Viņa skaidro, ka par pašvaldības līdzekļiem netiek remontēti pilnīgi visi brīvie dzīvokļi, bet tikai tie, kas ir dzīvošanai nepiemērotā stāvoklī.
Jaunu pašvaldības dzīvojamā fonda attīstības programmu ir izstrādājusi arī pašvaldības SIA Rīgas pilsētbūvnieks (RPB). Šis uzņēmums spēj ik gadu nodot ekspluatācijā aptuveni 1000 jaunu dzīvokļu, tāpēc Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko uzskata, ka pašreizējo dzīvokļu rindu varēs likvidēt piecu līdz septiņu gadu laikā. Tas gan nenozīmē, ka rindas nebūs vispār. Piemēram, kopš 2009. gada pašvaldības rinda strauji saruka, bet, salīdzinot ar pērno gadu, šogad tajā reģistrēts par gandrīz 1000 cilvēkiem vairāk.
RPB ir aprēķinājis, ka uz zemes gabaliem, kas atrodas Lielvārdes un Dzelzavas ielas rajonā, Duntes ielā, Vangažu ielā, Skanstes ielā, A. Saharova ielā un J. Čakstes gatvē, kopumā varētu uzbūvēt 1964 dzīvokļus. Kopš 2009. gada vasaras RPB ir nodevis ekspluatācijā 11 dzīvojamās mājas, kurās kopumā ir 1396 dzīvokļi. Patlaban tiek projektētas un drīzumā tiks uzsākta vēl vairāku māju būvniecība. Gobas un Gaigalas ielas rajonā paredzēts būvēt četras daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas ar 296 dzīvokļiem. Imantas 8. līnijā tiks celtas trīs sociālās dzīvojamās mājas ar 290 sociālajiem dzīvokļiem, veselības centru un sociālā dienesta telpām.
Diemžēl šobrīd risinājumu nevar sagaidīt tās ģimenes, kam pienākas pārcelšanās pabalsts. Rīgā ir reģistrētas 1143 ģimenes, kuras dzīvo denacionalizētos namos, un pārcelšanās gadījumā tās vēlētos saņemt vienreizējo pabalstu un meklēt jaunu dzīvesvietu saviem spēkiem. Puse no pabalsta jāmaksā pašvaldībai, puse – valstij. Pašreiz būtu vajadzīgi 15 miljoni latu, lai galvaspilsētā ģimenēm varētu izmaksāt dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu. 2009. gadā pabalsti tika izmaksāti pēdējoreiz, jo valsts vairs nepiešķir līdzekļus. Rīgas dome vairākkārt uzsvērusi, ka ir gatava šajā programmā iesaistīties, ja valsts piešķirs 50 procentus no nepieciešamā finansējuma. Dz. Āboliņa saka – daļa no 1143 ģimenēm ir reģistrētas gan rindā uz pašvaldības dzīvokli, gan rindā pēc pabalsta, jo nav zināms, vai un kad valsts atkal būs gatava piešķirt finansējumu. Rīgā interese par pārcelšanās pabalstu bijusi liela, jo, piemēram, 2008. gadā tika izmaksāti 15 miljoni latu un tos saņēma 959 ģimenes.
***
RĪGĀ DZĪVOKLI GAIDA
Vairāk personu ir reģistrētas no denacionalizētām mājām, bērnu bāreņu reģistrā, kā arī rindā uz sociālo dzīvokli.