Antra Gabre / Autori

Vismaz astoņas dienas mēnesī tiek uzskatītas par nelabvēlīgām pirtī iešanai, bet astrologs un pirtnieks Eduards Kilgasts ir gatavs pierādīt un pamatot pretējo. «Lielākajā daļā pieejamās informācijas tiek uzsvērts, ka vairākas Mēness dienas ir nelabvēlīgs laiks pirts rituāliem.

Jauno izpildītāju konkursa Jaunais vilnis nakts diskotēka Rīgā, 11. novembra krastmalā, konfrontējusi viedokļus par to, vai šī ir īstā vieta pasākumam un kāds no tā ir ieguvums pilsētai. Polemikā ar kultūras ministri Žanetu JaunzemiGrendi iesaistījies Rīgas mērs Nils Ušakovs, bet Vecrīgas izklaides vietu pārstāvji piesardzīgi prognozē iespējamo viena vakara finansiālo ieguvumu.

Latvijas Ārlietu ministrija plāno izveidot internetā komunikācijas platformu Globālais latvietis, lai uzturētu tiešāku dialogu ar ārvalstīs dzīvojošiem tautiešiem. Latvijas luterāņu un katoļu mācītāji saka – aizbraukušie nezaudē sakarus ar dzimteni, joprojām uzturot garīgo saikni ar savu draudzi.

Vēl dažas dienas pēc traģiskās autoavārijas Jūrmalā, kurā dzīvību zaudēja Lietuvas pilsonis, bet viņa vadītais BMW sadalījās uz pusēm, Mellužu prospektā brauktuves malā slējās neliela kaudzīte ar sadragātā auto atliekām, šādi atgādinot visiem braucējiem par traģēdiju ar letālajām sekām.

Pirms četriem gadiem labotais Mīlgrāvja tilts šovasar ir daļēji slēgts, jo atkal tiek remontēts. Tāpēc līdz 21. septembrim ir noteikti satiksmes ierobežojumi, par ko jau pārliecinās tie braucēji, kam jābrauc uz darbu un no tā – jāsēž sastrēgumos.

Neticami, mulsinoši, absurdi skaitļi un tīrā fantastika – ar šādiem apzīmējumiem luterāņu skaita pēkšņo palielināšanos vērtē ne tikai luterāņu mācītāji, bet arī reliģisko procesu pētnieki.

Pirmie Latvijas olimpieši uz Londonu, 30. olimpisko spēļu norises vietu, izlidoja jau 18. jūnijā. Vakar no lidostas Rīga uz Lielbritānijas galvaspilsētu devās 24 Latvijas delegācijas dalībnieki, bet šodien turp pošas vēl trīs mūsējie.

Rīgas dome ir paziņojusi, ka šogad uzsāk iekškvartālu ielu remontus, kas ilgs četrus gadus.

Izvēloties profesiju vai lolojot ideju par biznesu, kurā darboties un pelnīt, cilvēkam ir iespēja izprast, ar ko vislabāk nodarboties, kālab komercdarbībā neveicas, no kuriem riska faktoriem jāizvairās un kā tos apiet.

Jau rīt Vanšu tilta vantis tiks apjoztas ar īpaši asām dzeloņdrātīm, lai novērstu mēģinājumus uzkāpt. Tilta vantis sargās arī signalizācija un visu diennakti vismaz divi apsargi.

Ideja par pārcelšanās jeb mobilitātes pabalstu atgādina skudru pūžņa bakstīšanu ar nūju, kad čaklie kukaiņi ir nokaitināti, bet jēga šādai darbībai nav saskatāma. Kamēr nav precīzi zināms, kādā veidā šī Labklājības ministrijas iecere tiks īstenota un kontrolēta, tās vērtējumā dažādas ieinteresētās puses izsaka atšķirīgu viedokli.

Pēc Valsts darba inspekcijas inspektoru vizītes uzņēmums Juglas krasts beidzot ir norobežojis smilšu krautni Daugavas krastā pie Vanšu tilta. Šobrīd lielā kaudze ir manāmi saplakusi un ieguvusi tādu formu, kas vairs neaizsedz skatu uz Daugavas labo krastu. Savukārt uz žoga novietots piedāvājums pārdot smiltis.

«Mūsu sabiedrībā emocionālās lietas nešķiet svarīgas, un tie, kas nonāk garīgās veselības aprūpē, ir visneaizsargātākie. Apstākļi, kādus mēs šiem cilvēkiem radām, raksturo sabiedrību. Arī tad, kad iekšzemes kopprodukts kāpa, garīgās veselības joma neattīstījās. Sabiedrībā valda daudz stereotipu par jebko, mēs neesam iejūtīgi, pastāv uzskats – viņš pats pie tā ir vainīgs. Taču cilvēki ir emocionāli, un ne visi ar pārdzīvojumiem spēj tikt galā,» psiholoģe Dace Beināre ir nesaudzīga savā vērtējumā.

Jaunsargu kustības stiprināšanai šī gada valsts budžeta grozījumos piešķirti 105 267 lati, kas uz papīra izskatās daudz. Tomēr, visticamāk, Jaunsardzes instruktoru štata vietas papildus neieviesīs, bet būs iespēja palielināt slodzi esošajiem instruktoriem, kā arī iepirkt tehnisko nodrošinājumu.

Torņakalna dzelzceļa stacijas koka ēka, kādu esam pieraduši to redzēt, tika atklāta 1868. gadā un ir viena no retajām, kas Latvijā saglabāta autentiskajā veidolā. Rīgas dome vēlas to atjaunot gan tādēļ, lai saglabātu vēsturisku būvi, gan tālab, lai koka nams nedarītu kaunu topošajai Torņakalna ainavai.

Ideja iekārtot mākslas klubu galeriju Arkādija divu ielu krustojumā radās spontāni, bet viss ir necerēti veiksmīgi izdevies, – tā tagad vērtē galerijas īpašnieki Mārtiņš Eglītis un Guntis Arājs.

Ir cilvēki, kuri ļaujas dabiskai lietu kārtībai un ļauj bērnam pasaulē nākt tad, kad viņš to izvēlas darīt. Ir tādi, kam patīk plānot ne tikai savas dzīves notikumus, bet arī mēģināt ietekmēt savu vēl nedzimušo mantinieku likteni. Un ir cilvēki, kas meklē atbildi uz sāpīgo jautājumu «kāpēc mums nav bērnu?».

Ņujorkā dzīvojošais tehnisko zinātņu profesors Dāvids Zilbermans ir ticies ar Žani Lipki un uzskata, ka par šo latviešu vīru – ebreju glābēju – jāuzzina arī citās valstīs dzīvojošajiem un citās valodās runājošajiem.

Dzimtsarakstu nodaļas Rīgā ir pārtraukušas publiski informēt par aizsaulē aizgājušajiem, norādot gan uz likuma un Satversmes pārkāpumiem, gan mirušo tuvinieku pretenzijām par to, ka šāda informācija parādās atklātībā.

Trešdiena, 12. decembris, jeb 12.12.12. ir pēdējais tā dēvētais maģiskais, īpašais vai zīmīgais kāzu datums pārskatāmā nākotnē. Visā pasaulē jau kopš gadsimta sākuma valda ažiotāža, jo cilvēki uzskata, ka datuma, mēneša un gada skaitļu sakritība ir tik zīmīgs laiks, lai apprecētos tieši tad. Jau tagad Rīgas dzimtsarakstu nodaļās ir pieteikušies pirmie pāri, kuri vēlas gredzenus mīt tikai un vienīgi 12. decembrī. Kas pirmais brauc, tas pirmais maļ – veiklākie paguvuši rezervēt laiku pulksten 12.

Statistiķu apkopotā informācija varētu izklausīties cerīga – šogad gada pirmajos piecos mēnešos ir apprecējušies vairāk cilvēku nekā pērn no janvāra līdz maija beigām. Šķiršanās statistika gan nav iepriecinoša – Latvijā joprojām šķiras daudz. Iespējams, pērn ieviestā bezstrīda laulības šķiršana pie notāriem, no vienas puses, bēdīgo statistiku pasliktina vēl vairāk, no otras puses, atklāj, cik daudzi pāri ģimenes saites ir saglabājuši tikai formāli.

Informācija par to, ka šķēpmetējs Vadims Vasiļevskis pārdod 2004. gadā Atēnās izcīnīto olimpisko sudraba medaļu, daļā sabiedrības uzjundījusi jautājumu: kā tad tā, šķirties no tik augstas godalgas?