Latvijas Ārlietu ministrija plāno izveidot internetā komunikācijas platformu Globālais latvietis, lai uzturētu tiešāku dialogu ar ārvalstīs dzīvojošiem tautiešiem. Latvijas luterāņu un katoļu mācītāji saka – aizbraukušie nezaudē sakarus ar dzimteni, joprojām uzturot garīgo saikni ar savu draudzi.
Ārlietu ministrija informē, ka kopš 2005. gada Latvijas pilsonībā, saņemot personas kodu, vēstniecībā ir reģistrēti 2866 Īrijā dzimuši bērni. Savukārt Lielbritānijā šogad reģistrēti 994 Latvijas valstspiederīgo jaundzimušie, no kuriem otrajā ceturksnī – 614.
Nav precīzu un pat ne aptuvenu datu par to, cik ārzemēs dzimušo un dzīvojošo bērnu ir kristīti Latvijā. Kuldīgas Sv. Katrīnas draudzes mācītājs Viesturs Pirro atsaucīgi stāsta, ka viņa vadītajā draudzē notiek daudz kristību un iesvētību. «Svētdienās ir kristību dievkalpojums, daudz cilvēku tad sanāk,» viņš saka. Īpaši varot izcelt tos luterticīgos, kas atbrauc no ārzemēm, lai bērniņus nokristītu šeit, savā draudzē. Turklāt uz Latviju veikt šo rituālu dodas pat tie, kas grib palikt svešumā, novērojis mācītājs. Nereti viņi šeit, nevis ārzemēs meklē arī krustvecākus.
Katoļu mācītājs, Lielvārdes, Madlienas, Krapes, Ķeipenes un Jumpravas draudžu prāvests Rolands Kairišs atzīst, ka saikne ar aizbraucējiem tiek saglabāta caur baznīcu – uz šejieni ne tikai brauc kristīt bērnus, bet Latvijā dzīvojošie bieži vien sagaida ierodamies ārvalstīs strādājošos krustvecākus, lai varētu nokristīt mazuli. Taču esot tādi vecāki, kuri tiešām tikai atbrauc, nokrista bērnu un tūdaļ dodas atpakaļ uz jauno mītnes zemi. Viņiem ir svarīgi to izdarīt Latvijā. To uzsver Rīgas Lutera draudzes virsmācītājs Kaspars Simanovičs: «Tā ir taisnība – par bērnu kristīšanu. Cilvēki cenšas saglabāt garīgo saikni ar baznīcu. Viņiem tas ir svarīgi!»
Līdzīgi novērojis arī Bernards Kublinskis, Cēsu, Raunas un Taurenes draudžu prāvests. «Brauc gan!» viņš uzreiz izsaucas, noklausījies jautājumu par ārzemēs dzīvojošo bērnu kristīšanu Latvijā. Ļoti daudz neesot, bet savā praksē esot pieredzējis tādus gadījumus. Viņš prāto, ka, iespējams, Latvijā to paveikt ir pierastāk un vienkāršāk. «Grib nokārtot te, jo ārzemēs grūti sameklēt mācītājus. Nav laika tur braukāt un meklēt, svešumā ir nepierastāk kristīt, pastāv arī valodas barjera,» pieļauj katoļu mācītājs. Tomēr arī viņš uzsver, ka ārvalstīs strādājošie tādējādi nezaudē kontaktus ar radiniekiem un Latviju.
Par ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem vismaz vārdos uztraucas arī Latvijas valdība. Šobrīd utopiski skan aprēķini, ka līdz 2030. gadam atgriezīsies 62 procenti peļņā aizbraukušo. Var pieļaut, ka viņiem diezgan nereāli šķiet arī solījumi ik gadu radīt 15 000 jaunu darba vietu, Latvijas ekonomikai attīstoties. Daudz reālāks tad ir Ārlietu ministrijas piedāvājums izveidot interneta platformu Globālais latvietis, kas varētu apkopot esošos portālus ārvalstīs un Latvijā un paredz sadarbību ar sociālajiem medijiem. Šajā vietnē ārzemēs dzīvojošie Latvijas valsts piederīgie varētu ērtāk piekļūt valsts informācijai.