Sabiedrības integrācijas fonda atbalstīta projekta ietvaros pagājušajā nedēļā Rīgā bija ieradušies Īrijas latviešu skolēni, kuru mērķis bija iepazīties ar Latvijas augstskolām. Nometnes pēdējā dienā Neatkarīgā tikās ar jauniešiem, no kuriem četri atzinās, ka tagad jau pavisam nopietni apsverot iespējas studēt Latvijā.
Projekta laikā Īrijas latviešu skolēni iepazinās ar studiju iespējām trijās augstskolās - Latvijas Universitātē, Latvijas Kultūras akadēmijā un biznesa augstskolā Turība. Jaunieši, no kuriem četri vidusskolu pabeigs jau nākamgad, bet daudziem no viņiem priekšā vēl divi trīs gadi, atzinās, ka visvairāk viņus uzrunājusi tieši augstskola Turība. Lielākoties tāpēc, ka tā ir moderna, gaiša, draudzīga, piedāvā interesantas studiju programmas, turklāt ir iespējas arī studentu apmaiņas programmās studēt citās valstīs.
Taču uz jautājumu, cik no jauniešiem patiešām nopietni pārdomā iespēju palikt studēt Latvijā, pacēlās tikai četras rokas. Pārējie atzina, ka labprāt studētu ASV, Lielbritānijā un pat Vācijā. Bet uz jautājumu, vai kāds no viņiem arī pēc tam, ja tiešām studētu Latvijā un iegūtu izglītību šeit, būtu gatavs savu dzīvi saistīt ar Latviju, neviens no jauniešiem uzreiz nevarēja atbildēt apstiprinoši.
Taču visi bija vienisprātis - nometne bijusi ļoti noderīga, un desmit ballu sistēmā tai noteikti varētu dot desmit no lietderības viedokļa. Jaunieši nenoliedza, ka labprāt Latvijā uzturētos vēl ilgāk un iepazītos arī ar citu augstskolu piedāvājumiem, vienlaikus iepazīstot labāk arī Latviju.
«Šī nometne drīzāk būs pamatīga pārdomu viela jauniešu vecākiem,» norādīja Īrijas latviešu nacionālās padomes (šī projekta organizatore) valdes locekle Laima Ozola. Viņa norāda, ka, iepazīstoties ar Latvijas augstskolu piedāvājumiem, ir skaidrs, ka studijas ir vismaz piecas reizes lētākas nekā Īrijā, bet dzīvesvietas īre - šajā gadījumā dienesta viesnīcas - ir pat desmit reižu mazāka nekā jauniešu pašreizējā mītnes zemē.
Turklāt jau divas no trim apmeklētajām augstskolām ir gatavas pielāgoties arī īru jauniešu vajadzībām. Proti, Īrijā diplomu par vidējo izglītību skolēni iegūst tikai augustā, kad iestājeksāmeni daudzās Latvijas augstskolās jau beigušies. Taču Latvijas Kultūras akadēmijā un Turībā jaunieši saņēma apliecinājumu, ka viņi būs gaidīti arī tad, ja savus izglītību apliecinošos dokumentus varēs iesniegt augustā vai septembrī.
«Ja ģimenē aug četri vai pieci bērni, tad vecākiem patiešām ir ļoti rūpīgi jādomā, kuram var atļauties apmaksāt augstāko izglītību. Ja bērni studētu Latvijā, šādu iespēju būtu vairāk,» pauda
L. Ozola. Kā vēl vienu argumentu par labu tam, ka jaunieši varētu palikt Latvijā, viņa minēja arī to, ka nav valodas barjeru.
Bērni piecas dienas uzturējās Latvijā, daudzi no viņiem pirmo reizi bija Latvijā bez vecākiem, un līdz ar to viņiem tā bija arī zināma dzīves skola. Mitinoties vienā no Rīgas viesnīcām un informāciju gūstot no televīzijas, nav iztikts arī bez kurioziem. Piemēram, kāds no jauniešiem, saskatījies reklāmas par ātrajiem kredītiem un to, cik viegli tie pieejami, bija devies tādu noformēt. Par laimi, puisim tas nav izdevies.
