Latviskumu Īrijā apgūst arī bērni no jauktajām ģimenēm

Kad nodarbības skoliņā Burtiņš beigušās, lielie bērni labprāt darbojas ar mazākajiem – rāda kartītes ar burtiem, bet mazie tos sauc. Latviešu burtus iepazīt nemaz nav tik viegli, ja ikdienā pamatvaloda ir cita, bet latviešu valodā bieži vien mazie ķipari runā tikai reizi nedēļā – skoliņā © Ludmila Glazunova

Apmēram 45 bērni – tādi, kas tikko sākuši staigāt, līdz pat tīņu vecumam – katru sestdienas rītu agri ceļas, lai dotos uz nodarbībām Īrijas latviešu skoliņā Burtiņš. Kamēr bērni, mācības mijot ar rotaļām, čivina latviešu valodā, vecāki aiz durvīm gaida un arī paši sarunājas – par skaisto laiku, darbu, jaunumiem. Taču bieži vien šīs sarunas rit krievu un angļu valodā, jo sestdienas skoliņā latviešu valodu apgūst bērni arī no jauktām ģimenēm.

Burtiņš ir viena no apmēram piecpadsmit latviešu sestdienas skoliņām, kur bērni var apgūt latviešu valodu – gan rotaļājoties, gan lasot un mācoties, gan dziedot un dejojot. Šī skoliņa nule kā nosvinējusi trīs gadu pastāvēšanas dzimšanas dienu, un latviešu valodas prasmes bērniem ir ļoti uzlabojušās.

Bērni Burtiņā ir dažādi – ir latviešu ģimenes, kurās arī mājās runā latviski, taču daudzi ir nākuši no jauktām ģimenēm.

«Jauktajās ģimenēs visbiežāk runā citā valodā. Un tad sanāk, ka mājās valodu nedzirdi, un latviešu vecāks saprot, ka ar to, ka viņš pats ar mazo aprunājas, ir par maz. Tādēļ vecāki ļoti novērtē šo skoliņu iespējas. Nav pat svarīgi, vai ģimene atgriezīsies Latvijā, vai arī ne, jo saknes ir svarīgas. Vecāki saprot, ka, nemācoties valodu, pēc 10 vai 20, vai pat 30 gadiem būs kaut ko zaudējuši,» situāciju skaidro skoliņas Burtiņš vadītāja Laima Ozola. Viņasprāt, tas, vai bērns iemācīsies runāt latviski, ir atkarīgs visvairāk no pašiem vecākiem, no viņu uzmanības bērniem, no laika ieguldījuma, un tikai tad savu artavu var dot skoliņa. Jo, runājot tikai dažas stundas nedēļā latviešu valodā, droši vien ir par maz, lai valodu apgūtu pilnībā.

«Ņemot vērā Latviešu valodas aģentūras prasības, mācām latviešu valodu – lasīt, rakstīt, stāstīt – un arī svinam latviešu svētkus – mācāmies tradīcijas, kultūru, ģeogrāfiju, uzzinām, kā svinēt latviešu svētkus. Pēdējos divus gadus apgūstam arī dejošanu un dziedāšanu. Un ne bez panākumiem – mūsu skoliņas bērni šogad atveda divas galvenās balvas no konkursa Protu? Protu!, un esam bijuši labākie sienas avīžu konkursā. Negribu teikt, ka esam pati labākā latviešu skoliņa Īrijā, taču mums ir, ar ko lepoties. Ne velti pie mums vecāki ved savus bērnus no citām pilsētām, arī no tādām, kur ir pašiem savas skoliņas, – Dublinas un Navanas,» ne bez lepnuma stāsta L. Ozola.

Skoliņā strādā trīs skolotājas – Teiksma, Inga un Zaiga. Zaiga strādā ar mazajiem bērniņiem, mācot darboties ar zīmēšanu, līmi un papīru, Teiksma caur rotaļām, dejām un pasakām māca sazināties latviešu valodā pirmsskolas vecuma bērnus, bet Ingas pienākumos ietilpst jau lielāku bērnu apmācīšana likt lietā savas latviešu valodas prasmes.

Bērni labprāt skoliņā nodarbību laikā cits ar citu runā latviski, kopā dzied un dejo. Arī svētki ir īsti svētki – skoliņas dzimšanas diena tika nosvinēta ar gardu latviešu ceptu kliņģeri – tādu kā mājās! Danči, saldumi, suliņas un baloni. Bet pēc nodarbības, mazie ķipari iziet ārā, priecīgi spēlējas ar baloniem un tīrā angļu valodā cits citam sauc: «Celebration!».

Svarīgākais