Vasiļevskis nav pirmais latviešu sportists, kurš grib pārdot olimpisko medaļu

Informācija par to, ka šķēpmetējs Vadims Vasiļevskis pārdod 2004. gadā Atēnās izcīnīto olimpisko sudraba medaļu, daļā sabiedrības uzjundījusi jautājumu: kā tad tā, šķirties no tik augstas godalgas?

Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) viedokli pašreiz neizsaka, jo ar sportistu nav iespējams sazināties, tādējādi nav iegūta neapstrīdama informācija par to, ka medaļu pārdod viņš. LOK vēlas dzirdēt viņa argumentus un norāda, ka pašlaik svarīgāk ir gatavoties olimpiskajām spēlēm Londonā, nevis skaldīt matus par konkrēto gadījumu.

Iespējams, sabiedrība justos vairāk gandarīta, ja, pārdodot olimpiskās godalgas, iegūtos līdzekļus sportists ziedotu labdarībai, nevis, piemēram, hipotekārā kredīta samaksai. Neatkarīgā uzklausīja vairāku ar sportu saistītu cilvēku (kuri vēlējās saglabāt anonimitāti) viedokļus, ka šī tomēr ir ikviena sportista privāta lieta. Lai iegūtu augstu godalgu, sportists ir ieguldījis darbu, nereti arī savus privātos līdzekļus, un medaļa vai jebkura cita atzinība ir viņa nopelnīta un izcīnīta. Kā viņš ar to rīkojas, par to taisno tiesu spriest ir tiesīgs viņš pats. Laikraksts uzklausīja arī jautājumu – ja cilvēkam nav līdzekļu, lai samaksātu kredītu, un tālab viņam draud palikšana bez dzīvesvietas, vai ir iespējams pilnvērtīgi gatavoties olimpiādei?

Lai vai kā, bet Latvijas šķēpmetējs nav pirmais sportists, kurš izlēmis spert tādu soli. Motivācija gan katram no viņiem ir bijusi atšķirīga. Piemēram, leģendārās šķēpmetējas Ineses Jaunzemes 1956. gada olimpiskajās spēlēs Melburnā izcīnītā zelta medaļa arī tika piedāvāta starptautiskajā izsolē un vēl citiem pircējiem, lai sportiste iegūtu vēža ārstēšanai nepieciešamos līdzekļus. Ģimene meklēja visas iespējas, lai nodrošinātu ārstēšanos, jo tik daudz naudas nebija. Tomēr medaļas novērtējums starptautiskajā izsolē nebija augsts, tāpēc to nepārdeva. Taču Latvijai šī medaļa ir svarīga, LOK pielika ne mazums pūļu, lai to atgūtu, tagad saka LOK pārstāve Dace Gulbe.

Savulaik lodes grūdējs Jānis Bojārs nāca klajā ar rūgtu paziņojumu, ka būs spiests iztirgot savas sportista karjeras laikā izcīnītās medaļas, lai dabūtu naudu un varētu savest kārtībā sabeigto veselību.

Ar olimpiskās medaļas pārdošanu ir draudējis arī Latvijas rekordists tāllēkšanā un bobsleja četrinieku ekipāžas bronzas medaļas ieguvējs 1998. gada Kalgari olimpiskajās spēlēs Juris Tone. Viņš skaidroja, ka šo soli ir gatavs spert tālab, lai palīdzētu Latvijas Paraolimpiskajai komitejai startēt pasaules vieglatlētikas čempionātā. Pirms tam līdzīgs paziņojums izskanēja no divkārtējā paraolimpisko spēļu čempiona Aigara Apiņa.

Ārzemēs sportisti izsolēs tirgo savas medaļas, citas godalgas, apģērbu un dažādus ar karjeru saistītus piederumus, un tas neizpelnās ne sabiedrības nosodījumu, ne neizpratni, ne diskusijas. Ir sportisti, kuri olimpisko spēļu godalgu pārdod un naudu ziedo labdarībai, par to jau iepriekš pavēstot publiski. Izsoļu namu mājaslapās var apskatīt pārdošanai paredzētās kolekcijas un atsevišķu priekšmetu novērtējumu, kas ne vienmēr sasniedz astronomiskas summas. Šķiet, Latvijas sludinājumu portālā sludinājumā nosaukto summu – vairāk nekā 91 000 latu – tā ievietotājs minējis bezizejas dēļ. Tik lielu naudu par 2004. gada olimpisko spēļu sudraba medaļu viņam neiegūt.

***

Čempions izsola olimpisko zeltu

Latviešu izcelsmes peldētājs Jānis (Džons) Konrads pērn izsolē Austrālijā pārdeva visas savas sportista karjeras laikā iegūtās medaļas, citus apbalvojumus un trofejas, pat savu sportista dienasgrāmatu, apģērbu, vēstules un draudzīgus saržus. Viņa kolekcijas apraksts ar fotogrāfijām, ieskaitot izcilā sportista biogrāfiju, olimpiskajā izsoļu mājaslapā aizņem 36 lappuses. Kopumā izsolē tika piedāvāti vairāk nekā 110 priekšmeti.

Viņš pārdeva pat olimpiskās medaļas un piemiņas lietas no 1900. gada Parīzes olimpiskajām spēlēm. Leģendārais peldētājs izteica cerību, ka visas medaļas paliks vienā kolekcijā un tās varēs aplūkot publiski.

Rīgā dzimušais un uz Austrāliju emigrējušais J. Konrads pagājušā gadsimta 50.–60. gados bija viens no pasaulē labākajiem peldētājiem. Savas karjeras laikā viņš 26 reizes laboja pasaules rekordus, ieguva olimpisko spēļu zelta un bronzas godalgas.

Latvijā

Patlaban Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojam aktīvā lietvedībā ir 74 Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lietas, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputātus informēja Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Elīna Luīze Vītola.

Svarīgākais