Luterāņu skaita dubultošanās pārsteidz pašus luterāņus
 
©F64 Photo Agency

Neticami, mulsinoši, absurdi skaitļi un tīrā fantastika – ar šādiem apzīmējumiem luterāņu skaita pēkšņo palielināšanos vērtē ne tikai luterāņu mācītāji, bet arī reliģisko procesu pētnieki.

Iesniedzot pārskatu Tieslietu ministrijai, Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB) norādījusi, ka 2011. gadā šīs konfesijas pārstāvju skaits ir palielinājies 1,65 reizes – no 431 447 draudžu locekļiem 2010. gadā līdz 708 773 pērn.

Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes profesors Valdis Tēraudkalns Neatkarīgajai atzīst: «Publiskotie dati par luterāņu skaitu ir mulsinoši. 2008. gadā LELB Sabiedrisko attiecību komisijas vadītājs Ivars Kupcis aģentūru LETA informēja, ka baznīcas dzīvē aktīvi iesaistās aptuveni 42 000 ticīgo. Lielie, bieži vien dīvaini apaļie skaitļi, kas parādās oficiālajā statistikā, rada jautājumus par to, kā tie iegūti. Protams, ir dažādas aptaujas, kurās cilvēki izsakās par to, kādai reliģijai vai tās novirzienam sevi pieskaita, taču tas neliecina par reālo piederību.»

Mācītāji izbrīnīti

Arī mācītāji draudzēs šķiet izbrīnīti, uzzinājuši par ticīgo skaita palielināšanos. Viņi neko tādu savās draudzēs neizjūtot. Pat lielākajā luterāņu draudzē Latvijā – Rīgas Lutera draudzē jeb Torņakalna baznīcā – ne. Draudzes virsmācītājs Kaspars Simanovičs apliecina, ka šajā draudzē cilvēku nav kļuvis vairāk. «Reģistrētais draudzes locekļu skaits ir 36 tūkstoši. Uz dievkalpojumiem nāk labi ja 10 līdz 15 procentu no viņiem,» viņš saka. Virsmācītājs pieļauj, ka pārskatā minēto lielo skaitu var iegūt, iespējams, izmantojot aptauju datus. Ja cilvēks sevi uzskata par luterāni tikai tāpēc, ka viņa vecāmamma ir vai bija piederīga šai konfesijai, tas nenozīmē, ka viņš pats tāds ir, norāda K. Simanovičs.

Arī Kuldīgas Sv. Katrīnas draudzes mācītājs Viesturs Pirro apliecina, ka draudzes locekļu skaits gada laikā nav ne būtiski palielinājies, ne samazinājies.

Ticēt vai ne?

Arhibīskapa Jāņa Vanaga asistente Helēna Andersone Neatkarīgajai stāsta, ka persona, kas šos datus LELB vārdā ir apkopojusi un iesniegusi Tieslietu ministrijai, atrodas atvaļinājumā, tāpēc nav iespējams noskaidrot, kādi kritēriji izmantoti, panākot tik kvantitatīvu izrāvienu. Viņa gan uzsver, ka pēdējā laikā ir palielinājies aktīvo draudžu locekļu skaits – tie ir ticīgie, kas regulāri apmeklē dievkalpojumus un maksā savu desmito tiesu. Luterāņu skaits tādējādi pieaudzis par 5000 cilvēku, saka H. Andersone. H. Andersone apgalvo, ka luterāņiem ir stingra un regulāra uzskaite, piemēram, ja divus gadus nav maksāta nodeva vai ziedojums, tādu cilvēku no draudzes atskaita.

Viņa pieļauj, ka luterāņu skaita pieaugums Tieslietu ministrijai iesniegtajā informācijā varētu būt radies, izmantojot dažādu aptauju rezultātus. Tajās cilvēki paši norāda, kādai konfesijai sevi pieskaita, taču šādās aptaujās to pārbaudīt nav iespējams. Tomēr saskaņā ar mācītāju teikto, uzskaitot draudzes biedrus, viņam ir jābūt tajā reģistrētam un jāmaksā nodeva. Par draudzes locekli nevar kļūt automātiski, vienīgi atnākot reizi gadā uz dievkalpojumu. Tāpat arī draudzē netiek iekļauti bērni tikai tāpēc, ka ir kristīti. Katram pašam jāizsaka sava griba, bet zīdainis to izdarīt nevar, uzsver Dieva kalpi.

Skaita, kā grib

Tieslietu ministrijā norāda, ka katra reliģiskā kopiena pati uzskaita savus biedrus saskaņā ar saviem noteikumiem, piešķirot tiem oficiālā biedra statusu vai izslēdzot no kopienas. Piemēram, musulmaņi pārskatā norādījuši nelielu draudzes locekļu skaitu, savukārt presē Latvijas musulmaņu kopienas vadītājs izteicies, ka islāma piekritēju un dievkalpojumus apmeklējušo skaits ir apmēram 10 000.

Saskaņā ar jau minēto pārskatu pareizticīgo Latvijā ir apaļi 370 000, un šis skaitlis nav mainījies ne par vienu ciparu vismaz kopš 2008. gada. Savukārt vecticībnieki ir norādījuši, ka aktīvo draudzes locekļu skaits ir 2373, bet personu, kas apmeklē dievkalpojumus, ir ievērojami vairāk – 34 517.

Dažādos avotos minēto skaitli – 500 000 katoļu – Tieslietu ministrija neuzskata par oficiālu un precīzu, jo Romas Katoļu baznīcai Latvijā nav pienākums iesniegt gada pārskatu. Interesanti šķiet lasīt Katoļu baznīcas portālā www.katolis.lv publicēto aprēķinu metodiku, kā katoļi iegūst pusmiljonu ticīgo Latvijā. Tieši kristības esot pamats, kādā veidā ticīgo bērni tiekot uzņemti kādā noteiktā konfesijā un tajā paliekot tik ilgi, kamēr ar rakstisku iesniegumu neizstājas. Ja iedzīvotāju skaits Latvijā 2008. gada 1. janvārī bijis 2 270 000, bet dzimušo skaits 2007. gadā – 23 273 un Latvijas katoļu baznīcās 2007. gadā nokristīti 6211 bērnu, tad, iedzīvotāju kopskaitu dalot ar dzimušo skaitu, iegūst cilvēku skaitu, uz kuriem ir dzimis viens bērns. Savukārt cilvēku skaitu, kam ir dzimis viens bērns, reizinot ar kristīto skaitu, iegūst ticīgo kopskaitu Latvijā. Tādējādi 2007. gadā katoļticīgo mūsu valstī esot bijis 605 808.

Tāda, lūk, matemātika, kas apstiprina, ka bez vienotiem kritērijiem precīzu (vai tuvu tam) konfesijām piederīgu ticīgo skaitu neiegūsim.

***

UZZIŅAI

Reliģiskās darbības veikšanai uz Latviju 2011. gadā tika uzaicināti 219 ārvalstu garīdznieku un misionāru no ASV, Austrālijas, Brazīlijas, Kanādas, Korejas, Igaunijas, Indijas, Izraēlas, Baltkrievijas, Dienvidāfrikas Republikas, Ukrainas, Nīderlandes, Lielbritānijas, Lietuvas un Turcijas.

Līdz šim pārskatu nav iesniegušas četras diacēzes un četras reliģiskās organizācijas. Piecām reliģiskajām organizācijām ir nosūtīti atkārtoti brīdinājumi par pārskatu neiesniegšanu. Tas ir jāizdara līdz gada beigām, pretējā gadījumā Tieslietu ministrijai ir tiesības iesniegt pieteikumu par reliģiskās organizācijas darbības izbeigšanu.

Pašreizējie dati liecina, ka 2011. gadā reģistrētajās reliģiskajās kopienās un biedrībās bija 1 610 154 ticīgie.

***

TICĪGO SKAITS LATVIJĀ

Luterāņi* 708 773

Pareizticīgie* 370 000

Vecticībnieki* 2373

Baptisti 6930

Septītās dienas adventisti 4046

Musulmaņi 319

Metodisti 751

Vaišnavi (krišnaīti) 146

Jaunā Paaudze 3020

Budisti 155

Dievturi 663

Jehovas liecinieki 290

Mormoņi 852

Visarionieši 37

Anglikāņi 50

Hinduisti 44

*34 517 apmeklē dievkalpojumus

Informācija publicēta izlases veidā

Avots: Tieslietu ministrija