Ņujorkā dzīvojošais tehnisko zinātņu profesors Dāvids Zilbermans ir ticies ar Žani Lipki un uzskata, ka par šo latviešu vīru – ebreju glābēju – jāuzzina arī citās valstīs dzīvojošajiem un citās valodās runājošajiem.
Maskavā top apjomīgs izdevums par latvieti Lipki, tāds jau ir izdots angliski, un D. Zilbermans vēlas jaunu, papildinātu izdevumu arī latviski.
Latviski jau ir izdota viņa sarakstītā grāmata Kā zvaigzne tumsā: atmiņas par Jāni (Žani) Lipki. Tagad D. Zilbermans vēlas to papildināt ar izsmeļošāku informāciju, lai citu valstu lasītājiem būtu izprotams, kas bija holokausts un kāda nozīme bija cilvēkiem, kas cilvēcības vārdā riskēja, glābjot ebrejus.
«Pazinu Lipki, draudzējos ar viņa dēlu,» Neatkarīgajai stāsta ņujorkietis, Preiļos dzimušais D. Zilbermans. Atmiņas un liecības par Ž. Lipki un viņa palīgiem viņš sācis uzklausīt 1958. gadā. Padomju vara noklusēja kara laikā paveikto genocīdu pret ebrejiem, taču viņi bija nolēmuši apkopot patiesu informāciju un slepus nosūtīt to uz Izraēlu, uz holokausta muzeju Jad Vašem (Yad Vashem). «Tolaik nebija termina holokausts, mēs to saucām par katastrofu,» atceras D. Zilbermans.
Uzklausot aculiecinieku stāstus, jaunais students uzzināja, ka ir kāds slavens latvietis, kurš glābis ebrejus, taču tā laika presē par šo viņa varoņdarbu noklusēja. Tik vien pieminēja, ka pagrīdnieks Lipke glābis «cilvēkus no geto». Kādudien pie brāļiem, kurus kara gados Ž. Lipke izglāba no drošas nāves, bija norunāta tikšanās. Tur viņš Žani ieraudzīja pirmoreiz. Kopš tā laika viņš par varonīgo latviešu vīru ir rakstījis vairākkārt, arī atmiņu tēlojumu grāmatā Arī Tu to redzēji. «Es gribu atstāt piemiņu šim cilvēkam, kamēr esmu dzīvs,» saka D. Zilbermans. Viņa atmiņās lasāms, ka Ž. Lipke reiz esot pats sev piestiprinājis dzelteno zvaigzni un iegājis geto, lai saskanētu cilvēku skaits, kurus viņš no rīta bija aizvedis darbos no geto. Kad sākās rosība un haoss pie vārtiem, zvaigzni bija iespējams noņemt un notēlot pavadošo personu, kas Ž. Lipke arī bija.
D. Zilbermans stāsta, ka visus savāktos materiālus viņš literāri apstrādājis, pārrakstījis ar rakstāmmašīnu, un tad šī pagrīdes literatūra padomju laikā ceļojusi no rokas rokā. «Šie materiāli nenoveco. Arī mūsdienās par tiem ir interese,» saka D. Zilbermans. Izlasot viņa savāktās liecības, par to publicēšanu ieinteresējušies arī Francijā un Beļģijā.
Kad D. Zilbermans vēlējies izdot grāmatu Kā zvaigzne tumsā Amerikā, viņam nācies pārstrādāt anglisko versiju, jo tā neesot angļu valoda, kuru saprastu ASV. Tagad ar plašām anotācijām un skaidrojumiem šī grāmata būs lasāma arī Krievijā. «Krievu valodā nekas tāds vēl nav bijis,» atzīst autors.
Apkopojot materiālus grāmatās, D. Zilbermans apzināti veido stāstījumu ar savu loģiku: dokumentālās atmiņas grāmatā Arī Tu to redzēji sākas ar vislielākajām šausmām un beidzas ar cerību. «Gribēju parādīt, ka holokausts nav tikai slepkavības. Ir arī cilvēcība, kā Žaņa Lipkes gadījumā, ir upurēšanās un kolektīvisms,» stāsta autors.