Jaunsargu kustības stiprināšanai šī gada valsts budžeta grozījumos piešķirti 105 267 lati, kas uz papīra izskatās daudz. Tomēr, visticamāk, Jaunsardzes instruktoru štata vietas papildus neieviesīs, bet būs iespēja palielināt slodzi esošajiem instruktoriem, kā arī iepirkt tehnisko nodrošinājumu.
Rekrutēšanas un Jaunsardzes centra direktors Druvis Kleins Neatkarīgajai saka – līdzekļi būtu paredzēti 12 instruktoru vietām un ekipējumam, bet pie naudas vēl jātiek, lai to varētu sākt dalīt. Augustā skaidrībai par finansējumu vajadzētu būt, lai šajā mācību gadā izveidotu jaunas mācību grupas.
Izdzīvošanas režīmā
D. Kleins atgādina, ka 2009.–2010. gadā, kad Aizsardzības ministrijai (AM) samazināja finansējumu, bijusi izvēle – vai nu atteikties no Jaunsardzes, vai samazināt slodzes instruktoriem. Tagad viņi strādājot nepilnu laiku, vidēji no 0,4 līdz 0,6 slodzēm. D. Kleins šaubās, vai instruktoru skaitu būs iespējams palielināt, jo jau tagad štatā paredzēto 42 instruktoru vietā ir 60. «Pilna slodze, manuprāt, nav nevienam instruktoram,» piebilst D. Kleins. Par pilnas slodzes darbu instruktors uz papīra saņemtu
560 latu. Šobrīd esot apzināti Jaunsardzes instruktori, kas varētu un gribētu palielināt savu pašreizējo slodzi un par papildu samaksu mācīt vēl vienu vai divas grupas. Vienā dienā instruktors var pastrādāt ar ne vairāk kā divām grupām, bet laukos visbiežāk – tikai ar vienu, jo nodarbības jāpakārto skolas autobusa kustības grafikam. Turklāt vienlaikus instruktors nespēj darboties ar daudziem desmitiem bērnu un jauniešu.
Neatkarīgā iepriekš uzklausīja kāda cita instruktora stāstīto, ka taupības nolūkos samazinātās slodzes dēļ Latvijas laukos ne visiem bērniem un jauniešiem ir iespējams pavadīt brīvo laiku jaunsargu kustībā, kas ir bezmaksas interešu izglītība un tāpēc pieejama arī trūcīgām ģimenēm.
Turklāt ne vienmēr tā uzskatāma par bezmaksas interešu izglītību, jo ir gadījies, ka vairāku dienu pārgājienā bērnu vecākiem pārtiku vajadzējis sarūpēt pašiem. Ludzas jaunsargu vienības vadītājs Ivars Novožilovs gan saka – iepriekš iespēju tiešām bijis vairāk, bet arī tagad divu dienu pārgājienā jaunsargiem ēdināšana bija nodrošināta bez maksas.
Austrumos vajag vairāk
Jaunsardzes 2. novada nodaļas vadītājs Juris Lelis uzskata, ka jaunsargu kustību vajadzētu stimulēt Latvijas austrumu pusē, jo, piemēram, Zilupē viņu vispār neesot. Ja līdzekļus piešķirtu, tad Krāslavā, Ludzas un Preiļu pusē un Daugavpils novadā varētu instruktoriem apmaksāt lielāku slodzi un iesaistīt vairāk jauniešu. «Tad jaunsargu skaits pieaugtu, jo viens instruktors, ja strādā pilnu slodzi, var darboties ar 100 līdz 120 jaunsargiem,» skaidro J. Lelis. Viņš atzīst, ka jaunieši interesējas par Jaunsardzi un vēlas tajā darboties. «Pilsētās pat visus gribētājus nevaram paņemt, kaut arī instruktori strādā, stundas neskaitot,» atzīst 2. novada nodaļas vadītājs.
I. Novožilovs Neatkarīgajai stāsta gluži to pašu – gribētāju ir daudz, arī krievu skolās. Piemēram, Ciblas novadā jaunsargu kustībā iesaistās krievu bērni, lai arī pastāv prasība, ka jaunsargam jāprot valsts, tātad latviešu, valoda. I. Novožilovs sākotnēji jauniešus informējis par Jaunsardzi, lai ieinteresētu, bet tagad viņi daudz ko noskaidrojot paši. Speciālists atzīst, ka bērnu skaits, salīdzinot ar laiku pirms sešiem, astoņiem gadiem, samazinās – gan tāpēc, ka sarukusi dzimstība, gan emigrācijas dēļ. «Mēs nešķirojam, no kādas ģimenes ir bērns. Skolā saka – huligāns, bet pie mums viņš vismaz ir nodarbināts,» atzīst I. Novožilovs. Arī tagad, vasarā, jaunsargiem notiek pasākumi bet nodarbības sāksies septembrī.
Vajag ekipējumu
Instruktori atzīst, ka jaunsargu nodarbībām nepieciešamais inventārs – teltis, kompasi, šautenes, tūrisma inventārs – ir dārgs un ar laiku nolietojas, tāpēc tas ir jāatjauno. AM, šogad prasot papildu līdzekļus, tos paredzējusi izmantot arī Jaunsardzes tehniskajam nodrošinājumam, jo šobrīd tehniskā aprīkojuma apjoms un nolietojums neļauj būtiski palielināt jaunsargu skaitu. Latgalē vislielākā problēma esot formastērpi un apavi, jo lielo izmēru zābaki mazu pēdiņu īpašniekiem neder.