Dzimtsarakstu nodaļas Rīgā ir pārtraukušas publiski informēt par aizsaulē aizgājušajiem, norādot gan uz likuma un Satversmes pārkāpumiem, gan mirušo tuvinieku pretenzijām par to, ka šāda informācija parādās atklātībā.
Jāpiebilst, ka Neatkarīgā nav uzklausījusi radinieku iebildumus par viņu aizsaulē aizgājušā tuvinieka datu publicēšanu, ko laikraksts darīja kopš 2009. gada. «Uzskatu, ka tas ir pārspīlēti,» aizgājēju saraksta nepublicēšanu vērtē Latvijas Televīzijas žurnāliste Lilita Eglīte. Viņa nesen izlasīja līdzjūtību un sēru sludinājumu un nesaprata, vai miris viņai pazīstams cilvēks vai arī kāds cits – ar tādu pašu vārdu un uzvārdu. Neatkarīgajā kopš jūnija vidus vairs netiek publicēta informācija par aizsaulē aizgājušajiem, tāpēc žurnāliste nevarēja pārbaudīt dzimšanas datumu un gadu. «Nesaprotu, pie kā iešu uz bērēm – pie sveša vai pie pazīstama,» L. Eglīte sacīja, kad vēl dienu pirms bērēm centās noskaidrot precīzākus datus.
Ko iegūs sabiedrība?
Tiesībsarga birojā norāda, ka šādu informāciju publiskot nedrīkst, jo pēc vārda, uzvārda un dzimšanas datuma ir iespējams identificēt cilvēku un tā uzskatāma par iejaukšanos privātajā dzīvē. Valsts pārvaldes iekārtas likumā teikts, ka valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Pie sabiedrības interesēm pieder arī samērīga privātpersonas tiesību un tiesisko interešu ievērošana. Kā noteikt samērīgumu?
«Ja šādus datus izpauž, tad ir jābūt skaidram mērķim un jāpamato, kāds būs sabiedrības ieguvums. Ja šādus datus izpauž trešajām personām, tad dzimtsarakstu nodaļas ir atbildīgas par to,» saka Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa. Tad jau kapsētas ir pilnas ar sensitīvu informāciju, ko viens, iespējams, grib redzēt uz kapa pieminekļa, bet kāds cits – ne. Uz šo Neatkarīgās iebildi R. Siliņa atbild – tās ir privātpersonu attiecības, kurās netiek iesaistītas valsts vai pašvaldību institūcijas.
Privātpersonu veidots ir arī portāls Nekropole, kas nosaukts par personu, kapu kultūrvēsturisku enciklopēdiju. Tajā lietotāji izveido ierakstus par mirušām personām, bet kādā no intervijām viens no šīs idejas autoriem – jurists Aivars Borovkovs – izteicies, ka Augstākā tiesa atsaukusies, sniedzot informāciju par senatoriem un viņu likteni.
Ja mērķis ir leģitīms
Arī tiesu kalendāros tiek publiskota informācija, nosaucot gan prasītāja, gan atbildētāja, gan apsūdzētā vārdu un uzvārdu, kā arī prasības būtību vai nodarījumu raksturojošos likuma pantus. To izlasot, nelielā apdzīvotā vietā daudziem kļūst skaidrs, piemēram, kurš no kura vēlas saņemt alimentus vai kurš kuram palicis parādā, pat ja dzimšanas dati vai personas kods netiek izpausts. R. Siliņa atbild, ka informācijai tiesu kalendārā ir leģitīms mērķis, tāpēc to drīkst publiskot, pat ja iesaistītās personas var atpazīt.
R. Siliņa pieļauj, ka informācijas publiskošana par laulībām varētu būt iejaukšanās privātajā dzīvē. Tomēr – nekā! Rīgas Ziemeļu izpilddirekcijas dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Inese BumbiereKaže uzreiz atsaucas uz Civillikumu – ir jābūt izsludināšanai pirms laulāšanas, un to dara dzimtsarakstu nodaļa, kurā iesniegts iesniegums. Izsludināšana notiek, uz vienu mēnesi izliekot sludinājumu. «Mēs izliekam vārdu un uzvārdu. Pie sienas sarakstu nekaram, bet, ja kāds ļoti vēlas uzzināt, tad to, protams, var izdarīt,» saka I. BumbiereKaže. Civillikumā noteikts – ja laulājamie pieder pie luterāņu, Romas katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku, metodistu, baptistu, septītās dienas adventistu vai Mozus ticīgo (jūdaistu) konfesijas un vēlas salaulāties pie savas konfesijas garīdznieka, kuram ir attiecīgās konfesijas vadības atļauja, izsludināšanu izdara pēc attiecīgās konfesijas noteikumiem.
Informācija par laulībām nav slepena, jo saskaņā ar jau vairākas reizes piesaukto Civillikumu ir jāparedz iespēja celt pretenzijas, ja kādu iemeslu dēļ laulības nedrīkstētu notikt.
Parādniekus saudzē
Jāatgādina arī, ka Datu valsts inspekcija (DVI) ir sodījusi apsaimniekotājus par parādnieku sarakstu publiskošanu. Vairs neeksistējošajai SIA Kurzemes namu apsaimniekotājs tika piemērots 1500 latu liels sods par dzīvokļa numura un parāda summas izpaušanu visiem nama iedzīvotājiem. Šogad arī namu apsaimniekotājs Latio namsaimnieks izsūtīja rēķinus, kam otrā pusē bija informācija par parādniekiem – dzīvokļa numurs un nesamaksātā summa. Ir pašvaldības, kas šādu informāciju publicē vietējā laikrakstā. DVI norāda, ka tas ir Fizisko personu datu aizsardzības likuma pārkāpums. Sabiedrībā domas dalās, jo nemaksātāji dzīvo gan uz maksātāju, gan apsaimniekotāju rēķina.