Vēl dažas dienas pēc traģiskās autoavārijas Jūrmalā, kurā dzīvību zaudēja Lietuvas pilsonis, bet viņa vadītais BMW sadalījās uz pusēm, Mellužu prospektā brauktuves malā slējās neliela kaudzīte ar sadragātā auto atliekām, šādi atgādinot visiem braucējiem par traģēdiju ar letālajām sekām.
Ne tik sen Jūrmalā, Dzintaros, nogalināja uzņēmēju Nikolaju Kirillovu. Un jūrmalnieki bija sašutuši par nozieguma vietas ainu – jau tad, kad visi atbildīgie dienesti bija beiguši savu darbu, turpat vēl krāsojās mirušā asinis, arī tamponi, asiņaini gumijas cimdi un pat dažādi papīri. Un šie divi traģiskie notikumi nebūt nav vienīgie, kad traģēdijas vietās mētājas pamestas liecības. Neatkarīgajai, skaidrojot, kurš dienests tad atbildīgs par noziegumu un traģēdijas vietu sakopšanu, jāsecina, ka šajā jomā Latvijā valda juceklis.
«Pēc satiksmes negadījuma brauktuvi notīra glābēji, lai nav apdraudējuma citiem satiksmes dalībniekiem, pēc tam atbrauc treilers, kas savāc būtiskās detaļas, kas policijai nepieciešamas izmeklēšanai (sasisto mašīnu), un tas, kas paliek – to satīra teritorijas apsaimniekotājs.
Šajā gadījumā izskaidroja, ka bija tā, ka pēc negadījuma tur uz vietas nekādas čupas ceļa malā nebija un tā radusies no tā, ka kāds (visticamāk teritorijas apsaimniekotājs/sētnieks) tās ir savācis apkārtējā teritorijā, kur notika negadījums, un salicis vienuviet. Pieļauju, ka tas ir laika jautājums un to aizvāks. Par gala sakopšanas darbiem atbild pašvaldība,» informēja Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā inspektore Sintija Virse.
Līdzīga situācija ir noziegumu vietās. «Savas mantas gan ir jāsavāc gan mediķiem, gan mūsu un arī tiesu medicīnas centra ekspertiem, kas nebija izdarīts (N. Kirillova slepkavības vietā – aut.), un mēs jau publiski atzinām, ka mūsu eksperti bija atstājuši tur dokumentu veidlapas, kas bija jāsavāc. Ar asinīm ir tā, ka parasti tās noskalo glābēji. Bet, ja viņu tur nav, tad nākamais ir tas, kurš atbild par konkrētās teritorijas sakopšanu, ja tas ir ceļš, tad ceļu uzturētājs vai īpašnieks u.tml.,» skaidro S. Virse.
Ja, piemēram, slepkavība notiks kādas daudzdzīvokļu mājas pagalmā, tad nozieguma vietas sakopšana ir jāuzņemas sētniekiem. Aprunājoties neoficiāli, Neatkarīgā uzzināja, ka šādas lietas gan gadās reti, taču sētniekiem šādos gadījumos ir bail uzsākt uzkopšanas darbus, jo nav skaidrs, vai policija vēl atgriezīsies vai varbūt būs satīrīti būtiski pierādījumi.
«Jāatzīst, ka man radās iespaids, ka šī joma mūsu valstī nav sakārtota, jo tas nav pareizi, ka paliek atlūzas, asinis un lietas, kas cilvēkiem nav jāredz,» norāda S. Virse.