Jāņu traģiskā statistika aizsākās jau pirmajā pirmssvētku brīvdienā – sestdien, 22. jūnijā. Todien autoavārijās Ķeguma novadā un Jūrmalā gāja bojā divi cilvēki. Šajos svētkos nāvējošo statistiku papildina noslīkušie un ugunsgrēkos bojāgājušie.
Ugunsgrēka postījumi ne tikai sadārdzinās Rīgas pils atjaunošanu, bet arī liegs Valsts prezidentam pārcelties uz savām darba telpām paredzētajā termiņā. Pašlaik ar steigu tiek meklētas telpas pilī glabāto muzeja kolekciju pārvešanai, jo ilgi solītais krātuvju komplekss Pulka ielā tā arī palicis neiesākts.
Bērnu dzimstība martā un aprīlī, kad pasaulē vajadzētu nākt papardes zieda meklētāju bērniem, liecina, ka Līgo svētku svinētājiem ir bijušas citas, aktuālākas, nodarbes, nevis demogrāfijas problēmu risināšana.
Pēc vairāk nekā piecu stundu aktīva darba beidzot ir izdevies lokalizēt ugunsgrēku, kas ceturtdienas vakarā izcēlās Rīgas pilī. Nopostīta ap 3200 kvadrātmetru liela platība.
No iespējas tikt apcietinātai izbēgusī Rīgas domes kādreizējā amatpersona Ārija Stabiņa par šādu savu rīcību papildu sodu var arī nesaņemt. Tagad tikai tiesa varētu lemt, kā vērtēt viņas izvairīšanos no prasītā drošības līdzekļa.
Valsts ieņēmumu dienestā (VID) netiek apkopota informācija par tiem Latvijas valstspiederīgajiem, kuri atsakās no Latvijas rezidenta statusa un līdz ar to nemaksā nodokļus no ārzemēs gūtajiem ienākumiem.
Mežs un Latvijā audzētā izcili kvalitatīvā koksne ir mūsu valsts unikālā iespēja, un ne tikai mūsu amatnieki, bet arī vietējie uzņēmēji prot no koka gatavot brīnumu lietas. Nav patiesi apgalvojumi, ka pašlaik mežus izcērt pārlieku plaši, gluži otrādi – mežs un koksnes izmantošana ir Latvijas biļete vilcienā uz nākotni, kas būs zaļāka un pamatosies uz atjaunojamu resursu izmantošanu, par nākotni spriež akciju sabiedrības Latvijas valsts meži (LVM) projekta Lietaskoks vadītājs Tomass Kotovičs.
Latvijas iedzīvotāji ne vienmēr atbildīgi izpēta ceļojumu maršrutus, tāpēc mēdz attapties bīstamās vietās draudīgās situācijās un tikai tad domāt, kur meklēt palīdzību. Pašlaik Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) īpaši brīdina par situāciju Ēģiptē, Turcijā, Izraēlā un Ziemeļkorejā.
Šogad pasaulē populārāko tūrisma ekosertifikātu – Zilo karogu – saņēmušas desmit peldvietas un trīs jahtu ostas Latvijā. Pirmo reizi Zilais karogs piešķirts Salacgrīvas novada Kuivižu jahtklubam.
Šovasar rīdziniekus un iebraucējus galvaspilsētā gaida sastrēgumi, jo, sākoties skolēnu brīvlaikam, ieplānoti gan vērienīgāki, gan biežāki ielu remonti.
Ir pagājis vairāk nekā gads kopš 23 gadus vecās Elīnas Pupiņas slepkavības. Pateicoties vecāku – Mihaila un Aijas – neatlaidībai, šī lieta nav aizmirsta, jo gadā Latvijā notiek vairāk nekā 100 slepkavību.
Arī nelielais Umurgas pagasts, tikai 80 kilometru attālumā no Rīgas, uz savas ādas izbauda gan aizbraucēju ārzemju peļņas vilinājumu, gan Eiropas fondu priekšrocības. Šeit ir pamatskola, bērnudārzs un – arī bērnu nams. Bāriņtiesas ilggadējā vadītāja neslēpj neapmierinātību ar to, ka laukos cilvēki iemanījušies pārtikt no pabalstiem, bet lielzemniekiem trūkst darbaroku.
Likums nosaka, ka Latvijas iedzīvotājiem ir jāinformē valsts gan par īslaicīgu, gan ilglaicīgu prombūtni. Daudzi no ārzemēs strādājošiem šo likuma prasību, pirmkārt, nezina, otrkārt, dažādu iemeslu dēļ negrasās izpildīt.
Apmēram gadu ilgusī zemās grīdas tramvaja līnijas modernizācija Juglā ir gandrīz noslēgusies, un kopš vakardienas 3. un 6. tramvaju maršrutā arī no 45. vidusskolas līdz Juglai kustība ir regulāra.
Braucot uz Kuldīgu, maijvaboles skrēja mašīnas stiklā paukšķēdamas. Šoferim šķita, ka kukaiņu bojāgājēju ir ļoti daudz, bet Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) vecākā referente Inta Jakobija apstrīd – taipusē vaboļu ir maz, šogad maijvaboļu uzlidojums vērojams Siguldas pusē.
Rīgas pils rekonstrukcijas laikā atrasta gan pudele ar senslāvu valodā rakstītu vēstījumu, gan atrakts 13. gadsimta mūra fragments. Nekas tāds pat arhīvos nav minēts, tāpēc tagad jāizpēta, cik tālu mūris zem pils stiepjas.
Banāls kļuvis latviešu salīdzinājums ar sprīdīšiem, kuri dodas pasaulē meklēt savu laimīgo, izsapņoto zemi. Numeroloģe Ineta Ventniece nenoliedz, ka sava daļa patiesības teicienā ir gan, jo ne vienmēr dzimtenē visiem klājas vislabāk.
Latvijas vēstniecība Lielbritānijā ir viena no visvairāk noslogotajām vēstniecībām, jo konsulārie pakalpojumi ir vajadzīgi ļoti daudziem cilvēkiem. Lielbritānijā dzīvo apmēram 100 000 Latvijas valstspiederīgo.