Nežēlīgi nogalinātās Elīnas Pupiņas vecāki jūtas iebaidīti no slepkavībā apsūdzētā puiša

Ir pagājis vairāk nekā gads kopš 23 gadus vecās Elīnas Pupiņas slepkavības. Pateicoties vecāku – Mihaila un Aijas – neatlaidībai, šī lieta nav aizmirsta, jo gadā Latvijā notiek vairāk nekā 100 slepkavību.

Kur nu vēl tās, kuras tiek izmeklētas vai nav atklātas... Elīnas draugs un viņas slepkavībā apsūdzētais Jānis Gaigals, dažus mēnešus pavadījis nebrīvē, šajā laikā pabeidzis augstskolu un dzīvo uz brīvām kājām. Lai arī, juristu valodā runājot, viņš savu vainu ir daļēji atzinis. Nu viņš pats ir diplomēts jurists.

Tiesa izlēma, ka viņš sabiedrībai nav tik bīstams, lai puisi turētu apcietinājumā. Drošības eksperts Juris Rekšņa uzsver, ka šo lēmumu nepieņēma policija, bet gan tiesa. Bijusī iekšlietu ministre Linda Abu Meri vakar Neatkarīgajai teica: «Man liekas dīvaini, ka tik ātri atbrīvoja. Vai nu policija nespēja savākt pierādījumus, lai paturētu apcietinājumā, vai nebija iemesla.» Tomēr Elīnas vecāki sociālajos tīklos izplatīja aicinājumu informēt par citām J. Gaigala draudzenēm, kuras būtu cietušas no vardarbības vai pat pazudušas. Toreiz Elīnas tētis Neatkarīgajai sacīja, ka viņiem esot pamats tādam aicinājumam. Tagad M. Pupiņš laikrakstam stāsta, ka cilvēki atsaukušies, bet pārbaudīt viņu sniegto informāciju ir grūti, jo tiklab kāds varētu kompromitēt Elīnas bijušo draugu.

Vecāki pārbauda un meklē paši

Elīnas tētis teic, ka gada laikā centušies apkopot citus līdzīgus gadījumus – par bezvēsts pazudušām sievietēm, jo viņam ir aizdomas, ka «arī mūsu meita būtu bez vēsts pazudusi, jo bija sagatavota izvešanai, izmešanai mežā».

Viņš ir izpētījis krimināllietas materiālus un uzskata, ka tajā ir falsifikācijas. Piemēram, vecāki lūguši pārbaudīt lietā iesaistīto personu telefonus un datorus, jo pastāv aizdomas, ka caur šīm tehnoloģijām varētu atklāties Elīnas slepkavības nianses. «Saņēmām no prokurora atteikumu, ka nevar veikt tādu analīzi, jo nevar bez pamata iejaukties personu dzīvē. Ja slepkavība nav pamats, kas tad ir pamats?» jautā Elīnas tētis.

Viņi tomēr ir panākuši atsevišķas krimināllietas ierosināšanu par pazudušām mantām, jo neesot ne Elīnas datora, ne apavu, ne, piemēram, somas, ko pēc slepkavības redzējusi Elīnas māsa. Vecākiem bijis jānoklausās pieļāvums, ka meita datoru kādam uzdāvinājusi vai ieķīlājusi lombardā. Sašutušais tēvs oponē – Elīna steigusi pabeigt bakalaura darbu bibliotēkā, tur bijuši viņai nozīmīgi profesionāli darbi, un maz ticams, ka meita skrējusi cauri visai Rīgai kājām un daļēji apģērbta. Jānis slepkavības dienā esot viņu neatlaidīgi ar īsziņām aicinājis braukt mājās, jo būšot surprise (pārsteigums).

Visu nedrīkst stāstīt

Tik atklāti runājot par meitas slepkavību, vecāki ar savu pieredzi vēlas palīdzēt citiem, jo «jābūt gatavam ne tikai tam, kas var notikt, bet arī tam, ka policija nedarīs neko». Elīnas vecāki neslēpj, ka vaino policistus bezdarbībā. Savus pārmetumus viņi pamato ar krimināllietas materiāliem.

J. Rekšņa nepieļauj, ka izmeklēšanas kvalitāte būtu kļuvusi sliktāka. Viņš respektē vecāku sāpes un šoku, tomēr uzsver – kaut arī policijā sastāvs nomainījies gan objektīvu, gan subjektīvu iemeslu dēļ, tik un tā slepkavību izmeklēšana esot prestiža lieta, tāpēc pie tādām lietām strādājot vislabākie speciālisti. Kriminologs Andrejs Vilks vērtē līdzīgi – izmeklētāji ir motivēti un profesionāli un viņu rīcībā ir arī mūsdienīgas tehnoloģijas. Izmeklēšanas laikā visu nedrīkst stāstīt, pat ja prasītājam šķiet, ka izmeklēšana notiek lēni un nekvalitatīvi. Arī J. Rekšņas praksē bijis gadījums, kad nogalināta bērna vecāki daudz ko pārmetuši policistiem. «Bet mēs nevarējām pateikt, ka noziegums atklāts jau pirms nedēļas, jo vēl bija jāveic izmeklēšanas darbības,» atceras bijušais ilggadējais Valsts policijas priekšnieks.

Jūtas neaizsargāti

M. Pupiņš sarunā ar Neatkarīgo vakar atklāja, ka saņēmuši vēstuli no J. Gaigala. Ierakstītu. «Uz mājas adresi, kaut arī agrāk lūdzām visus kontaktus [nodrošināt] caur advokātu. Mēs to nevērām vaļā. Nav svarīgi, kas tur rakstīts, tāda vēstule parāda, ka [Jānis Gaigals saka] – es zinu, kur jūs esat. Mēs to uztveram kā draudus no Jāņa Gaigala,» saka M. Pupiņš. Viņš nesaprot, kāpēc prokuratūra nosūta slepkavībā apsūdzētajam adresi, personas datus, Elīnas vecāku rakstītās sūdzības un iesniegumus. «Jūtamies neaizsargāti. Kā mēs varam justies aizsargāti?» viņš neslēpj.

Tiesa Elīnas lietā plānota oktobrī. Jaunās sievietes vecāki ir izplatījuši emocionālu aicinājumu apvienoties nogalināto bērnu vecākiem un iesniegt sūdzību Satversmes tiesā par valsts pienākumu nepildīšanu pret iedzīvotājiem. «Mēs esam gatavi iet līdz galam. Mums nav ko zaudēt, mēs jau esam pazaudējuši. Iespējams, drīz nevarēsim atbildēt, jo cilvēku nosūtīt labākā pasaulē Latvijā nav dārgi. Es noskaidroju,» mierīgi noteic M. Pupiņš.