Bērnu dzimstība martā un aprīlī, kad pasaulē vajadzētu nākt papardes zieda meklētāju bērniem, liecina, ka Līgo svētku svinētājiem ir bijušas citas, aktuālākas, nodarbes, nevis demogrāfijas problēmu risināšana.
Centrālās statistikas pārvaldes informācija to apstiprina ar skaitļiem, jo, piemēram, šogad janvārī jaundzimušo skaits bija pulka lielāks nekā martā – attiecīgi 1730 un 1530. Bet 2012. gadā vislielākā dzimstība bijusi jūlijā, martu un aprīli atstājot ceturtajā un piektajā vietā.
Pirms Līgo un Jāņiem arī veikali un firmas mēdz rīkot aptaujas, no kurām var pusnopietni, puspajokam izveidot vidējo jāņabērna portretu.
Demogrāfijas sprādziena nebūs
Izrādās, ka ar papardes zieda meklēšanu biežāk solījuši aizrauties alus baudītāji. Alus darītavas Aldaris Papardes indeksā noskaidrots, ka 21 procents aptaujāto Jāņu naktī dodas papardes zieda meklējumos, bet aktīvākie mītiskā zieda medītāji būšot vīrieši (28 procenti pretstatā 15 procentiem sieviešu). Šajā nodarbē latviešus gatavojas apsteigt igauņi, kā liecina atbildes lielveikalu tīkla Maxima veiktajā aptaujā. Vismaz 30 procenti igauņu un tikai 15 procenti latviešu gatavojas doties pēc papardes zieda Līgo naktī. Lietuvieši būšot vēl kūtrāki – vien astoņi procenti aptaujāto atzinušies, ka viņus vilina saulgriežu nakts auglīgās kaislības. Savukārt tirdzniecības centra Domina Shopping pircēju vidū papardes zieda meklēšana svarīga esot nieka trim procentiem aptaujas dalībnieku.
Apdrošināšanas sabiedrība Balta tālredzīgi brīdina nesajaukt papardes ziedu ar latvāņu ziedu čemuriem, jo esot jau piedzīvots, ka jāņotāji un līgotāji jūtu un putojošā miestiņa dullumā neatšķir vienu augu no otra un gūst sāpīgus apdegumus.
Govs vietā – motociklu
Līgošanas tradīcijas vairāk cenšas ievērot laukos, bet pilsētās svin modernāk. Iespējams, tāpēc ir pilsētnieki, kuri tīko izdzīvot senču paražas un rituālus un izvēlas vasaras saulgriežus pavadīt laukos kopā ar ģimeni un radiem. Tā apgalvojuši 30 līdz 60 procentu Domina Shopping un Maxima aptaujāto pircēju. Daļa no viņiem uzsvēruši, ka lekšot dančus zaļumballē. Apmēram trešā daļa ir gatavi lēkt arī pār ugunskuru, pīt zāļu vainagus un pušķot māju. Ar dziedāšanu mums Jāņos ir švaki, dziesmas jāņotāji mēdz uzraut, bet senā tradīcija – apdziedāšanās – jau ir piemirsusies. Atklājies, ka lielākie dziedātāji vasaras saulgriežos ir Igaunijas iedzīvotāji.
Nu jau Jāņu tradīcijām tiek piedēvēta arī šašliku cepšana. Aptaujātie pircēji, ēdēji un dzērēji visbiežāk norādījuši, ka Jāņos vēl mielosies ar ķimeņu sieru, pīrāgiem un alu.
Un vēl – agrāk latvieši ar jāņuzālēm apvija govīm ragus, bet tagad appušķo savu braucamrīku. Kā liecina a/s Lido internetā veiktā aptauja, katrs ceturtais sarūpēšot īpašus svētku dekorus arī savam spēkratam – automašīnai, motociklam, velosipēdam...
Toties nekādas vasaras saulgriežu tradīcijas neievērojot 12 procenti cilvēku. Tādi, lūk, Līgo svētku autsaideri.
Gumijnieki un odu līdzeklis
Tautas tērps līgotāju dreskodā tikpat kā neietilpst, bet gumijas zābaki, lietusmētelis un odu atbaidīšanas līdzeklis – gan. Jo vairāk par lietainu laiku Latvijā līgotājus biedējot tikai odi. Lido aptaujā noskaidrots, ka vainagu likt galvā vai uzkarināt kaklā ir gatavs katrs otrais, taču tautas tērpu gan uzģērbšot labi ja pieci procenti aptaujāto. Par labu senču apģērbam vairāk izteikušies jaunieši.
Biedē ar pilnmēnesi
Šajos Jāņos uz trakulībām varētu rosināt arī debesu ķermeņi. Sertificētais astrologs un numerologs Kristaps Baņķis norāda, ka šajās dienās būs pilnmēness, tāpēc autovadītājiem pie stūres jābūt īpaši uzmanīgiem, daudz prātīgākiem un vērīgākiem nekā citās dienās. Turklāt Mēness atradīsies ļoti tuvu Zemei, un tas var mudināt uz neapdomīgu braukšanu un ātruma pārsniegšanu vai miegainību un nespēju koncentrēties, radot avārijas situācijas uz ceļa. Šo faktoru kombinācija var palielināt ceļu satiksmes negadījumu skaitu pat par 30 procentiem, brīdina astrologs.