Stabiņa pazūd, citi joprojām aizdomās turamie
No iespējas tikt apcietinātai izbēgusī Rīgas domes kādreizējā amatpersona Ārija Stabiņa par šādu savu rīcību papildu sodu var arī nesaņemt. Tagad tikai tiesa varētu lemt, kā vērtēt viņas izvairīšanos no prasītā drošības līdzekļa.
Nu jau bijusī pašvaldības Dzīvokļu pārvaldes vadītāja Ā. Stabiņa tiek turēta aizdomās par to, ka ilgstoši varētu būt ņēmusi kukuļus, izskatot pašvaldības dzīvokļu īres tiesību piešķiršanas lietas. Pārējā dzīvokļu sadales kārtība ir pietiekami kontrolējama, lai Dzīvokļu pārvaldē darbiniekiem būtu sarežģīti pieprasīt un gūt papildu labumu.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki kratīšanu Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā veica pagājušā gada septembrī, Ā. Stabiņa uz diviem mēnešiem nonāca apcietinājumā un tika atbrīvota pret drošības naudu. Nesen KNAB atkal lūdza piemērot viņai apcietinājumu, bet Ā. Stabiņa vairs nebija atrodama. Vismaz ne savā dzīvesvietā. Atstājot tuviniekiem adresētu vēstuli, viņa pazuda.
Jāatgādina, ka Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors šā gada 31. maijā pieņēmis lēmumu par Ā. Stabiņas saukšanu pie kriminālatbildības par kukuļu pieņemšanu un dokumentu viltošanas organizēšanu. Savukārt Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa 17. jūnijā viņai piemēroja apcietinājumu.
Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga Neatkarīgajai vakar sacīja, ka gadījumos, kad aizdomās turamā persona pazūd, viņu var izsludināt starptautiskajā meklēšanā. Taču par to, ka cilvēks izvairās no piespriestā drošības līdzekļa, nekāds papildu sods nav paredzēts. Tiesa gan var izlemt, vai šo apstākli ievērot, nosakot galīgo soda mēru.
Savukārt cita šajā lietā aizdomās turamā – Dzīvokļu pārvaldes darbiniece Ļena Paščenkova – jau šajās dienās var atgriezties darbā, kā to paredz likums, informē viņas advokāts Artūrs Zvejsalnieks. Viņa tika vairākkārt pratināta, bet atrodas brīvībā, arī apsūdzība nav celta, un 17. jūnijā beidzās tiesību ierobežošanas termiņš, kad Ļ. Paščenkovai vēl varēja piemērot drošības līdzekli. Aizdomās turamās statuss viņai neesot noņemts, bet Latvijas likumi ir tādi, ka šādu statusu varot saglabāt pat ilgus gadus, skaidro advokāts. Viņš piebilst, ka KNAB arī neesot informējis par lietas virzību. «Es zinu, cik avīzēs izlasu,» noteic A. Zvejsalnieks. Pagājušā gada septembrī KNAB uzsāktajā kriminālprocesā saistībā ar iespējamu domes amatpersonu kukuļošanu tika veiktas 14 kratīšanas un aizturētas septiņas personas. Kukuļi tikuši nodoti, izmantojot starpniekus. Vēlāk KNAB Ā. Stabiņas kriminālprocesu izdalīja atsevišķi. Visām citām aizdomās turētajām personām ir noteikti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.
Uzreiz pēc kratīšanas Rīgas mērs Nils Ušakovs paziņoja, ka tiks sākts audits, lai izpētītu, kā un kam iepriekšējos gados piešķirti pašvaldības mitekļi. Audita un revīzijas pārvalde 2012. gadā uzdoto auditu veica, pārbaudot dzīvojamo telpu piešķiršanu no 2009. gada, un nekādas nelikumības netika atklātas – dzīvokļu rindu neesot iespējams nekādā veidā apiet, jo tā ir elektroniska.