Rīgas pils atjaunošana kļūs dārgāka, summas nenosauc

Ugunsgrēka postījumi ne tikai sadārdzinās Rīgas pils atjaunošanu, bet arī liegs Valsts prezidentam pārcelties uz savām darba telpām paredzētajā termiņā. Pašlaik ar steigu tiek meklētas telpas pilī glabāto muzeja kolekciju pārvešanai, jo ilgi solītais krātuvju komplekss Pulka ielā tā arī palicis neiesākts.

Cietušās vērtības vēl neatklāj

Šonedēļ daļēji izdegušajā Rīgas pilī turpināsies ugunsgrēka seku likvidēšana, jo nepieciešams pasargāt telpas no lietus. Jumta stāvā ir nopostīta 3200 kvadrātmetru liela platība, cietušas arī citas telpas un ēkā esošās muzeju kolekcijas. To vidū – arī maijā atvērtās izstādes 100 Latvijas vēstures relikvijas eksponāti (pirmā Rīgā kaltā nauda, I Vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku balva, Lielvārdes josta, Dievs, svētī Latviju! pirmpublicējums, fotoaparāts VEF Minox u.c.). Ir zināms, ka sabojāta daļa Nacionālā vēstures muzeja krājumu, jo muzejs joprojām darbojas Rīgas pilī. To bija paredzēts pārcelt uz citām telpām, bet ne pils rekonstrukcijas un restaurācijas darbu pirmajā kārtā.

Rīgas pilī visu šo laiku, kopš pagājušā gada nogalē tika uzsākti remontdarbi, atrodas arī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) un Rakstniecības muzeja krājumi. LNMM direktore Māra Lāce Neatkarīgajai sacīja, ka ir apskatījusi muzeja kolekciju. «Dieviņš mūs ir sargājis,» viņa noteica. Rīgas pilī krātuvēs atrodas LNMM ārzemju mākslas kolekcijas neeksponētā daļa. To bija plānots pārcelt uz Pārdaugavu, uz Pulka ielas krātuvju kompleksu. «Bet tur vēl lāpsta nav iedurta,» konstatēja M. Lāce.

Kur ir krātuves?

Jau pirms daudziem gadiem tika stāstīts, ka Rīgas pilī esošo muzeju (tolaik tur atradās arī Ārzemju mākslas muzejs, tagad Mākslas muzejs Rīgas Birža) eksponātus pārvietos uz krātuvēm Pulka ielā, bet šīs krātuves tā arī nav izremontētas un iekārtotas. Vispirms projekta īstenošanu 2009. gadā apturēja krīze. Pēc trim gadiem, 2012. gada 1. augustā, tika izdots Ministru kabineta rīkojums Par finansējuma piešķiršanu Rīgas pils Konventa Pils laukumā 3, Rīgā, un Muzeju krātuvju kompleksa Pulka ielā 8, Rīgā, būvniecības projekta un nomas maksas izdevumu segšanai. Dokumentā teikts, ka muzeju krātuvju kompleksa būvniecības darbu finansēšanai vajadzīgi 18 094 139 lati (2013. gadā – 2 732 789 lati, 2014. gadā – 8 777 914 lati, 2015. gadā – 6 583 436 lati). Būvniecība jāpabeidz līdz 2015. gada 30. septembrim.

Treknajos gados radītais projekts tika atzīts par pārlieku treknu, tāpēc to vajadzēja pārprojektēt. Tagad VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ), kas ir projekta pasūtītājs Rīgas pils rekonstrukcijai un restaurācijai, ir izsludinājusi konkursu muzeju krātuvju kompleksa skiču un tehniskā projekta izstrādei un autoruzraudzības veikšanai. Piedāvājumu iesniegšanas termiņš beidzas 8. jūlijā.

Pagaidām – tikai plāns

Uzreiz pēc ugunsnelaimes tika pavēstīts, ka bojātās kolekcijas būs iespējams atjaunot, ko nevar teikt par pils vēsturisko telpu atsevišķām konstrukcijām. Aizvadītajā ceturtdienā, 20. maijā, sācies plosīgais ugunsgrēks tika apdzēsts tikai pēc 16 stundām. VNĪ informē, ka liesmās ir daļēji cietušas Kastelas daļas, Austrumu piebūves daļas un Priekšpils daļas bēniņu un jumta konstrukcijas.

Visvairāk ir izpostīta Baltā zāle, kuras pārsegums ir pilnībā sadedzis. Baltā zāle ir būvēta 1818. gadā virs pils zirgu staļļiem pēc guberņas arhitekta Frīdriha Kristiāna fon Breitkreica projekta. Tagadējo, nu jau jāraksta – kādreizējo, izskatu tā ieguva 1860.–1862. gadā. Ugunsgrēks sabojājis arī 1938. gadā pēc arhitekta Eižena Laubes projekta izveidotās Lielās svētku zāles jumta daļu, bet citas telpas nav izdegušas. Tas nozīmē, ka Baltajai zālei līdzās esošā pagājušā gadsimta 20. gados veidotā Sūtņu akreditācijas zāle ar mākslinieka Anša Cīruļa unikālo interjeru ir saglābta. Tomēr konstrukcijas ir samērcētas.

VNĪ neilgi pēc ugunsgrēka norādīja, ka ir izstrādāts rīcības plāns Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanai un vēsturisko vērtību saglabāšanai. Plāns paredz vispirms izvērtēt ugunsgrēkā bojāto telpu un konstrukciju stāvokli un veicamo darbu apjomu avārijas seku likvidēšanai un pagaidu jumta uzstādīšanai. Nākamais – ugunsgrēkā bojāto telpu un konstrukciju detalizēta izpēte, kā arī jāizvērtē pils rekonstrukcijas un restaurācijas darbu turpināšana ugunsgrēkā neskartajā daļā esošā projekta ietvaros. Visbeidzot paredzētas pārrunas ar projektētājiem un būvdarbu veicējiem par nepieciešamajām izmaiņām darbu tehniskajā projektā. Tiklīdz būs izdarītas aplēses par vajadzīgo finansējumu ārkārtas darbu veikšanai, būs nepieciešams Ministru kabineta akcepts naudas pārdalei, lai steidzamos darbus varētu sākt pēc iespējas agrāk. Vēl arī jāaprēķina papildu izmaksas saistībā ar pārprojektēšanas darbiem un būvniecības apjoma pieaugumu, informē VNĪ.

Postījumus ir apskatījuši gan apdrošinātāji, gan pieaicinātie eksperti, gan Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāvji. VNĪ pārstāve Daiga Laukšteina Neatkarīgajai sacīja, ka pils bija apdrošināta, arī pret uguns, ūdens, vētras, plūdu nodarītajiem zaudējumiem. Pašlaik notiek izmeklēšana, lai noskaidrotu zaudējumu apjomus, ir uzsākts kriminālprocess, bet visi darbi tikmēr pārtraukti.

Skaidrs, ka pils rekonstrukcija un restaurācija iekavēsies un kļūs dārgāka. Pagaidām nav skaidrības ne par termiņiem, ne par summām, taču 2015. gadā Valsts prezidents uz savām tradicionālajām darba telpām, kā bija plānots, pārcelties vēl nevarēs.

***

UZZIŅAI

RĪGAS PILS ATJAUNOŠANA

• Bija paredzēts, ka Rīgas pils Priekšpilī, kas ir projekta pirmajā kārtā atjaunojamā objekta daļa, līdz 2015. gada vasarai tiks pabeigta pamatu pastiprināšana, telpu rekonstrukcija un restaurācija, inženierkomunikāciju pārbūve, fasādes restaurācija, teritorijas labiekārtošana, lai to pilnībā nodotu Valsts prezidenta kancelejas vajadzībām.

• Priekšpils rekonstrukcijas līdz šim plānotās izmaksas bija nepilni 22 miljoni latu.

• Pašlaik zināms, ka visvairāk cietušas pilī glabātās muzeju kolekcijas, Baltā zāle un Lielā svētku zāle.