Antra Gabre / Autori

Kā ik gadu, arī šogad 15. februārī Rīgā, Klusajā dārzā, pie piemiņas akmens Afganistānas karā kritušajiem Latvijas dēliem godināja Afganistānas karā (1979–1989) kritušos.

Ja iepriekš, kad tualetes bija par maksu, tās izdemolēja un apzaga personas ar nepabeigtu augstāko izglītību, tad tagad, kad par labierīcību izmantošanu nav jāmaksā, tās bojā personas bez noteiktas dzīvesvietas.

Pēc Rīgas pils ugunsgrēka joprojām savā starpā cīnās eksperti, meklējot ugunsgrēka izcelšanās vietu un nosakot cēloņus. Kamēr eksperti ekspertē, tikmēr pils Svētā Gara tornī ir parādījusies skaidri saskatāma plaisa.

Rīdziniece Ausma dzīvo denacionalizētā mājā un jau ilgus gadus gaida pašvaldības dzīvokļu rindā. Viņa vienlaikus reģistrējusies vairākos reģistros, jo 4. reģistrā, tajā, kur cilvēkam pienākas dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsts, Ausmai kopš 2009. gada nav cerību saņemt neko.

Pašlaik turpinās gan Zolitūdes traģēdijas izmeklēšana un diskusijas par sabiedriskās komisijas atjaunošanu, gan arī tiek sniegta psiholoģiskā palīdzība cietušajiem, viņu un bojāgājušo cilvēku tuviniekiem.

Ieva Puriņa nav nedz pirmā, nedz vienīgā sieviete, kura Latvijā ordinēta par mācītāju. Viņa ir pirmā sieviete, kas iesvētīta mācītājas amatā Latvijā luterāņu baznīcā pēc 20 gadu pārtraukuma un arī kalpos šeit, nevis ārzemēs.

Ne tikai trokšņaini kaimiņi, bet arī dzīve maģistrāles malā spēj radīt neciešamus apstākļus. Rīdzinieks Ivars ar ģimeni dzīvo namā, kas uzbūvēts ļoti tuvu Daugavgrīvas ielas brauktuvei. Pat plastikāta logi nespēj pasargāt no garāmbraucošo autofurgonu radītā trokšņa un vibrācijas. Sanda dzīvo privātmājā, kas atrodas starp dzelzceļu un šoseju, bet virs galvas regulāri lido lidmašīnas. Viņus interesē, vai pienākas nodokļu atlaides, ja dzīvo trokšņa zonā?

Ekonomikas ministrijas jaunais Dzīvojamo telpu īres likuma projekts izraisījis iebildes un sašutumu gan īrnieku aizstāvjos, gan namīpašnieku pārstāvjos. Neviena no pusēm nav apmierināta ar pašreizējo likumprojektu, un uzskata, ka to intereses nav izvērtētas samērīgi. Īrnieku aizstāvjiem ir ļoti daudz argumentu, kāpēc likumprojektu šādā redakcijā nedrīkst pārvērst par likumu. Piemēram, likumprojekta redakcijā ir pieļauts īrnieku izlikt no dzīvokļa bez brīdinājuma, ja būs triju mēnešu parāds.

Rīgas domes Īpašuma departamenta uzskaitē ir 351 tukša un neapdzīvota ēka, un 272 no tām uzskatāmas par graustiem – tādos ir bīstami uzturēties.

Kamēr jaunais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis piesola tiesā spriest par rīdzinieka kartes likumību, tikmēr uzņēmums Rīgas satiksme (RS) šonedēļ uzsācis bezmaksas mēnešbiļešu dalīšanu no jauna deklarētajiem rīdziniekiem.

Šajā gadsimtā dzimušie bērni nav dresējami jēriņi. Viņi ir piedzimuši daudz zinošāki ne­kā iepriekšējās paaudzes. Agrāk sāk staigāt, agrāk iemācās lasīt, uzreiz prot rīkoties ar modernajām tehnoloģijām.

Pirms apmēram pieciem gadiem Rīgas dome noraidīja Kolonādes kioska privatizācijas ieceri. Tuvākajās dienās beigsies 431 kvadrātmetra lielā zemesgabala un ēkas nomas līgums, 7. februārī telpas ir jāatbrīvo un jānodod pašvaldības uzņēmumam Rīgas nami.

Latvijas Tautas frontes muzeja ekspozīcijai vajadzētu nonākt valsts muzeja paspārnē, un arī par ēku jāgādā valstij, bet biedrība Tautas frontes muzeja sabiedriskā padome grib piedalīties visu lēmumu sagatavošanā, lai nepieļautu manipulācijas ar dārgo Vecrīgas ēku, kā arī turpmāk saglabāt uzraudzības funkciju.

Solītās bezmaksas mēnešbiļetes Rīgas sabiedriskajā transportā varēs saņemt jau šonedēļ. Rīt šo jautājumu plānots izskatīt Rīgas domes sēdē, un līdz šim domes sēdēs ar rīdzinieka karti saistītie jautājumi nav atlikti vai noraidīti.

Anglija daudziem Latvijas iedzīvotājiem ir kļuvusi par otrām (citiem – nu jau par vienīgajām) mājām. Un viņu radi, draugi un paziņas mēro ceļu uz miglaino Albionu, tāpat kā senākos laikos reizi vai divas gadā vieni radi posās braucienam uz viņu Latvijas malu, apciemot citus radus. Ja gadās nonākt Ziemeļrietumanglijā, tad ieskatam piedāvājam dažas pieturvietas, kur piestāt, lai turpinātu iepazīt šo valsti. Nu, neatbilst šodienas situācijai bērnības skaitāmpants par turku pupu, kura ceļoja uz Angliju, bet «Anglija bij’ aizslēgta, atslēga bij’ nolauzta».

Par Tautas frontes muzeja ekspozīcijas turpmāko piederību paredzēts lemt šodien Tautas frontes muzeja sabiedriskās padomes kopsapulcē. Roberts Milbergs, viens no šīs padomes biedriem, ir uztraucies, ka ēka un ekspozīcija tiks sadalītas un nonāks valsts īpašumā. «Ja atdod valstij, nav garantijas, kā izrīkosies,» viņš uzskata.

Piekrītu, virsraksts atgādina tostu, bet arī grāmatas nosaukums Zēlustes ēku un cilvēku likteņi ir maldinošs. Paņemot veikalā grāmatu un izlasot tikai nosaukumu, var rasties secinājums, ka stāsts ir par vienu Rīgas nomales muižiņu un ar to saistītiem cilvēkiem. Vai tiešām tas spēj interesēt vēl kādu, izņemot tikai tos cilvēkus, kuriem pašiem vai viņu priekštečiem ir kāda saikne ar šo vietu? Tāds bija jautājums, uz kuru meklēju atbildi, lasot grāmatu.

Sals sadzinis patversmēs vairāk cilvēku nekā ziemas siltākajos mēnešos, bet Rīgā brīvas vietas vēl ir.

Kopš aukstās barikāžu ziemas pagājuši 23 gadi. Šajā laikā barikāžu dalībniekiem un bojāgājušajiem ir izveidotas piemiņas vietas, tapušas filmas, publicētas unikālas fotogrāfijas, intervēti cilvēki. Maijā par barikāžu laika notikumiem atgādinās arī vitrāža Rīgas Doma logā.

Par Rīgas jauno 2014. gada statusu jau vēstījuši žurnālisti no 27 valstīm, tāpēc var uzskatīt, ka viens no Eiropas kultūras galvaspilsētas mērķiem – panākt Latvijas galvaspilsētas atpazīstamību Eiropas līmenī – tiek sasniegts.

Grāmatu draugu ķēde bija viens no centrālajiem Eiropas kultūras galvaspilsētas atklāšanas pasākumiem Rīgā. Šī bija sen plānota un izsludināta akcija, kuras īstenošana daļēji notika arī uzbūvētajā, bet ekspluatācijā vēl nenodotajā Gaismas pilī.

Kopš gada sākuma Rīgā apzagti jau 11 siltummezgli, bet pērn – kopumā 79. Šonedēļ vienā naktī garnadži izdemolējuši siltummezglus divās ēkās uzreiz, bet kādā mājā detaļas no siltummezgla aizstieptas jau divas reizes.