Rīgas graustu īpašniekus ietekmēs ar naudu

Rīgas domes Īpašuma departamenta uzskaitē ir 351 tukša un neapdzīvota ēka, un 272 no tām uzskatāmas par graustiem – tādos ir bīstami uzturēties.

Graustu sarakstā 60 procentiem ēku ir kultūrvēsturisks statuss. Savukārt 79 ēkas ir atzītas par ainavu degradējošām būvēm. Tas nozīmē, ka tās cilvēku dzīvību neapdraud, bet vērtējums par to, cik glīta vai neglīta ir ēka, tomēr ir subjektīvs.

Vajadzīgi kritēriji

«Runājot par paaugstinātu nodokļa likmi, ir norādīts uz vidi degradējošām būvēm. Tās nav tikai tukšas mājas. Faktiski mēs runājam par to, ka Latvijā un Rīgā nav definīcijas, kas ir vidi degradējoša būve. Ja mums ir slikts noskaņojums, tad varbūt katra otrā būve tāda šķiet. Nopietni runājot, kritēriju nav. Man arī Zemkopības ministrija, Preses nams un Triangula bastions tika nosaukti par degradējošām būvēm. Tāpēc jābūt skaidriem kritērijiem, jo grafiti uz sienas arī var degradēt māju,» saka Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs.

Lai nepārmestu subjektīvismu, piešķirot iepriekš minēto statusu, Rīgas pašvaldība ir ierosinājusi izveidot būvju sakārtošanas komisiju, kuras dalībnieki izstrādās būvi degradējošu elementu kritērijus un pēc tam pieņems lēmumus par iekļaušanu vidi degradējošu ēku sarakstā. Komisija, nevis Īpašuma departaments gatavos arī lēmumus par paaugstinātas nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes piemērošanu 3 procentu apmērā. Paredzēts, ka komisijas sastāvā būs pārstāvji no Īpašuma departamenta, būvvaldes, pašvaldības policijas, Finanšu departamenta, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, kā arī visi trīs izpilddirektori. «Aicinu piedalīties diskusijā par kritērijiem vidi degradējošām mājām. Kritērijus vajadzētu izstrādāt divu mēnešu laikā,» mudina O. Burovs.

Viņš uzsver – piešķirot tādu statusu, nevajag pārspīlēt, lai nekaitētu mājas iedzīvotājiem. Jo nama īpašnieks, saņemot paaugstinātu NĪN likmi, to var likt samaksāt iedzīvotājiem. «To nevaram pieļaut,» saka O. Burovs. Viņš ierosina vidi degradējošu ēku sarakstā iekļaut neapdzīvotas ēkas, kuru pirmajā stāvā notiek uzņēmējdarbība (piemēram, ir veikals). «Tādu piemēru ir daudz Brīvības ielā, Krišjāņa Barona un Merķeļa ielā arī ir līdzīga situācija. Es domāju, ka sāksim ar šīm ēkām, lai īpašnieki pierāda, ka mājai ar tukšām telpām stāvoklis nav slikts.»

Pret Potjomkina sādžām

Īpašuma departamenta direktors aicina diskutēt par vēl kādu problēmu. Pašlaik, ja ēka netiek remontēta vai atjaunota, pietiek to iekonservēt un apjozt ar dekoratīvu sietu. Šādā izskatā būve var stāvēt neierobežoti ilgi, pilsētā radot Potjomkina sādžas jeb butaforiski atjaunotus namus. Tāda ēka it kā nav grausts, to regulāri pārbauda, nepiemēro paaugstinātu NĪN likmi, tomēr aiz dekoratīvā sieta nereti slēpjas bumba ar laika degli – ēka jau sen ir bez jumta, ar daļēji nojauktām sienām, bez logiem, durvīm, sagruvušām kāpnēm...

Viens no tādiem graustu pieminekļiem ilgus gadus redzams Bruņinieku un Brīvības ielas krustojumā, iepretim Dailes teātrim. Garāmgājēji pat neredz, kāda izskatās šīs būves sētas puse. «Tad tāda māja bojā ainavu vai nebojā?» jautā O. Burovs. «Šobrīd tā ir mana ideja – siets jāmaina ik gadu, un māja tādā stāvoklī drīkst atrasties ierobežotu laiku, bet ne desmitiem gadu.»

Lielāks nodoklis, piespiedu sakārtošana

Rīgā par graustu īpašnieku veiksmīgu ietekmēšanas līdzekli atzīta paaugstinātā NĪN likme. Ēkas vērtība ar laiku dažādu iemeslu kļūst ļoti niecīga, tāpēc nodoklis, ja to piemēro tikai par ēku, grausta īpašnieku nesatrauc. Taču, ja NĪN paaugstināto likmi aprēķina arī no piesaistītā zemes gabala vērtības, tad finansiālās ietekmēšanas sviras kļūst jūtamākas. Centra mājām tie var būt pat miljoni, kas graustu miljonāram jāsamaksā par neizmantotu namu.

Pēdējos gados Rīgas dome pieņem lēmumus par graustu piespiedu sakārtošanu. Arī tas ir iedarbīgi. Ar domes lēmumu īpašniekam tiek dots konkrēts laiks ēkas nojaukšanai vai konservācijai. Ja tas netiek izdarīts, tad pašvaldība paveic par saviem līdzekļiem, tēriņus piedzenot no īpašnieka. Ja nepieciešams, lieta tiek nodota tiesu izpildītājam.

Pēc lēmuma par ēkas piespiedu sakārtošanu daudzi īpašnieki sarosās – vai nu pārdod īpašumu citam investoram, vai izpilda pašvaldības prasības. Šādā veidā Rīgas dome panākusi, ka tiek sakārtota ēka Lāčplēša ielā 7. Iepriekšējie tās īpašnieki māju tirgoja ilgstoši, bet nekas nesanāca. Kad pašvaldība viņus sāka sodīt par ēkas nesakārtošanu, nams nonāca pie citiem īpašniekiem, kuri izdarīja visu, kā nākas. Līdzīga situācija bija arī ar 90. gados Juglā nodegušu tirdzniecības centru. Tiklīdz pašvaldība uzsāka ēkas konservāciju par saviem līdzekļiem, grausta vecie saimnieki spēja pārdot to citiem, un jaunie īpašnieki atmaksāja pašvaldībai ieguldīto naudu. Ēka nu ir atjaunota.

Pagājušā gada nogalē ēkas Pērnavas ielā 22 īpašniekiem tika uzdots sākt tās nojaukšanu līdz šā gada 6. februārim, jo konstatēts, ka ēkas tehniskais stāvoklis ir bīstams apkārtējiem. Īpašniekiem ir nosūtīts administratīvais akts par paaugstinātas NĪN likmes 3 procentu apmērā piemērošanu no 2013. gada 13. decembra. Paaugstināta NĪN likme būs spēkā līdz brīdim, kamēr īpašnieki veiks visas nepieciešamās darbības ēkas nojaukšanai un tuvākās apkārtnes sakārtošanā.

Piemēram, nojaucot graustu Skaistkalnes ielā 17, pašvaldība izlietoto naudu atguva no dzīvokļu īpašniekiem. Dzīvokļi tur piederēja 20 īpašniekiem, kuri ēkā, precīzāk sakot, graustā, nedzīvoja. Pašvaldība graustu nojauca par saviem līdzekļiem un katram dzīvokļa īpašniekam pieprasīja atlīdzināt izdevumus. «Tiesā uzvarējām. Nauda ir atgūta gandrīz no visiem,» saka O. Burovs.

***

UZZIŅAI

• Informācija par vidi degradējošām un bīstamām būvēm pieejama: http://ipasumi.riga.lv/lv/graustu_saraksts/.

• Ja tiek izveidots ēkas fasādes dekoratīvais apgaismojums, Rīgas pašvaldība piešķir 25 procentu nodokļu atvieglojumu. Par ēkas fasāžu pilno rekonstrukciju, ja izbūvēts fasādes dekoratīvais apgaismojums, piešķir 50 procentu nodokļu atvieglojumu. Ja tiek veikta ēkas pilna rekonstrukcija, restaurācija vai renovācija un ir izveidots fasādes dekoratīvais apgaismojums, piešķir 75 procentu nodokļu atvieglojumu. Ja tiek veikta koka ēkas pilna restaurācija un izbūvēts fasādes dekoratīvais apgaismojums, tad piešķir 90 procentu nodokļu atvieglojumu.

• Neatjaunotu graustu īpašniekiem ir jāmaksā paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa likme – 3 procentu apmērā.

• No visiem Rīgā esošajiem graustiem 92 procenti ir privāts īpašums, pārējie pieder valstij un pašvaldībai. Pašvaldībai graustu sarakstā nav neviena objekta, kam nebūtu apgrūtinājuma. Tas liedz šos īpašumus sakārtot.