Šodien stājas spēkā Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma grozījumi, kuru mērķis pakāpeniski paaugstināt valsts pārvaldes atlīdzības konkurētspēju, lai līdz 2027. gadam valsts pārvaldē strādājošajiem alga būtu vidēji 80 % no privātajā sektorā attiecīgajos amatos maksātās.
Saskaņā ar Valsts kancelejas aprēķināto bāzes mēnešalgu, Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētājs, Ministru prezidents, Satversmes tiesas priekšsēdētājs un Augstākās tiesas priekšsēdētājs nākamgad saņems 7962 eiro mēnesī (bruto), ministrs - 7052 eiro (bruto). Rīgas mēra atalgojums nedrīkstēs pārsniegt 6825 eiro, Finanšu izlūkošanas dienestā strādājošo atalgojums - 8858 eiro.
Valsts kancelejas virzītās atlīdzības reformas mērķis ir uzlabot valsts pārvaldes darba efektivitāti un palielināt iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu kvalitāti. Primāri atlīdzības reformas ietvaros atlīdzības kāpinājums panākams bez papildu budžeta finansējuma - pārskatot iestāžu procesus, samazinot piemaksu īpatsvaru un pēc būtības novērtējot darbinieku ieguldījumu.
Otrdien, 21.jūnijā, valdība apstiprināja Ministru kabineta noteikumus par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients.
Līdz ar to pēc 1.jūlija iestādēm atbilstoši katra nodarbinātā kvalifikācijai, kompetencei, darba snieguma līmenim un regulārajam darba apjomam jānosaka atlīdzība tā, lai pamazām tiektos sasniegt mēnešalgas līmeni vidēji 80% apmērā no privātajā sektorā maksātās algas.
Tajā pašā laikā zināms, ka ir atsevišķas profesijas, kuras visā darba tirgū ir ļoti pieprasītas un valsts pārvaldei ir ļoti grūti konkurēt ar privātā sektora piedāvāto atlīdzību. Tādēļ valdība apstiprināja sarakstu ar profesijām, kurām mēnešalgu var uzreiz pielāgot darba tirgus tendencēm, reizinot ar tirgus koeficientu.
Tā kā atlīdzības reformu plānots ieviest līdz 2027.gadam un sākotnēji bez papildu budžeta līdzekļiem, tad mēnešalgu noteikšana pēc jaunajiem nosacījumiem vēl nenozīmē faktiski būtisku atlīdzības pieaugumu. Tas ir pirmais solis iestādēm pārvērtēt darbinieku sniegumu, līdzšinējo atlīdzības politiku un primāri izmantot esošos resursus atlīdzības paaugstināšanai, piemēram, mainot pieeju atlīdzību kāpināt ar piemaksām.
Ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma grozījumiem, kas stāsies spēkā 1.jūlijā, ir mainīta arī piemaksu kārtība, piemēram, tiek likvidēta piemaksa par vakanta amata pienākumu pildīšanu valsts tiešajā pārvaldē un speciālā piemaksa par institūcijai būtisku funkciju pildīšanu, ko varēja maksāt līdz 100% apmērā no algas. Savukārt piemaksa par personīgo darba ieguldījumu un kvalitāti turpmāk būs piemaksa par iestādes stratēģisko mērķu sasniegšanu, kas ir vēl viens solis ceļā no procesu orientētas darbības uz mērķu sasniegšanas pieeju, kā arī mazināts kopējo piemaksu apmērs, kas var tikt izmaksāts.
