Nenoliedzami Rīgas vaibstus bojā pamestas un nolaistas ēkas un īpašumi, par kuriem ilgstoši neviens nav licies ne zinis. Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Ratnieks (NA) norāda, ka cīņa ar graustu īpašniekiem ir smaga, taču ir situācijas, kad ēku saimnieki vēlas veikt demontāžas darbus, bet to liedz fakts, ka īpašumam ir kultūras pieminekļa statuss.
Ar TV24 raidījumu “Ziņu TOP. Rīga runā” sazinājās rīdziniece, lai jautātu Rīgas vicemēram, cik ilgi pastāvēs grausts, kas atrodas uz Marijas un Elizabetes ielas stūra Rīgas centrā, jo tas apdraud gājējus un satiksmi.
“Graustam mainās dažādi īpašnieki un likums sargā privātīpašumu. Līdz ar to, kā sakrājas lielāki parādi, tā īpašnieki mainās un ir ļoti grūti no domes puses kaut ko tur mainīt. Kas ir pats sāls tam visam - tas ir kultūras piemineklis. Šo te pieminekli, cik man ir zināms, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde neļauj demontēt. Ēkas saimnieki it kā ir izrādījuši vēlmi to demontēt un tā vietā uzbūvēt tieši tādu pašu, bet strīds ir ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi - ar valsti, kas nav saistīts ar pašvaldību - un līdz ar to šāds te graustu piemineklis arī paliek,” situāciju izskaidro E. Ratnieks.
Pēc vicemēra personīgā viedokļa, situācijās, kad graustu saimnieki uzņemas to demontēt un tā vietā uzcelt jaunu ēkas kopiju, būtu jāpieņem izņēmumi, kas saistāmi ar kultūras pieminekļu statusu.
