Ne tikai trokšņaini kaimiņi, bet arī dzīve maģistrāles malā spēj radīt neciešamus apstākļus. Rīdzinieks Ivars ar ģimeni dzīvo namā, kas uzbūvēts ļoti tuvu Daugavgrīvas ielas brauktuvei. Pat plastikāta logi nespēj pasargāt no garāmbraucošo autofurgonu radītā trokšņa un vibrācijas. Sanda dzīvo privātmājā, kas atrodas starp dzelzceļu un šoseju, bet virs galvas regulāri lido lidmašīnas. Viņus interesē, vai pienākas nodokļu atlaides, ja dzīvo trokšņa zonā?
Rīgas domes Īpašuma departamenta sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Baiba Gailīte informē, ka Rīgas domes 18.12.2012. saistošajos noteikumos nr. 198 Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā nav paredzēti šāda veida atvieglojumi.
Sazinoties ar Valsts zemes dienesta speciālistu, noskaidrots, ka tiešā veidā nekustamā īpašuma objekta (zemes, mājas) atrašanās trokšņa zonā neietekmē arī objekta kadastrālo vērtību, taču, ja Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā objektam reģistrēts apgrūtinājums – aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem, tad apgrūtinātās platības vērtība samazinās par 45 procentiem.
Ivaram un Sandai var ieteikt sazināties ar Veselības inspekciju, jo transportlīdzekļu radītā trokšņa robežlielumu ievērošanu dzīvojamo un publisko ēku telpās kontrolē Veselības inspekcija (dzīvojamo ēku telpās – pēc iedzīvotāju pieprasījuma).
Sanda savukārt piebilst, ka ne viņai, ne kaimiņiem nelielajā Zolitūdes ieliņā nav centralizētais ūdensvads un kanalizācija, proti, nekādu pašvaldības nodrošinātu ērtību. Viņai šķiet, ka nelielas ielas ar mazu iedzīvotāju skaitu tā arī paliks ārpus centralizētajiem labumiem. Loģiski būtu, ja šāds zemesgabals tiktu atzīts par mazāk vērtīgu nekā tāds, kurā ir nodrošināti centralizēti pakalpojumi. Tomēr Likums par nekustamā īpašuma nodokli atvieglojumus paredz uzņēmējiem, nevis vienkāršiem iedzīvotājiem (nerunājot par sociāli mazaizsargātām personām). Likumā teikts, ka, «nosakot nekustamā īpašuma nodokļa likmi vai likmes, pašvaldība var piemērot šādus principus: uzņēmējdarbības atbalsta princips, saskaņā ar kuru pašvaldība izmanto nodokļa likmi kā līdzekli savas teritorijas uzņēmēju vai noteiktu uzņēmējdarbības veidu konkurētspējas paaugstināšanai; teritorijas attīstības un teritorijas sakārtošanas princips, saskaņā ar kuru pašvaldība izmanto nodokļa likmi savas teritorijas attīstības veicināšanai un sakārtošanai».
Arī Valsts zemes dienesta mājaslapā atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem nerosina cerības tajos, kas dzīvo trokšņainā vidē. Piemēram, uz jautājumu, vai Valsts zemes dienests pārrēķinās kadastrālo vērtību, ja tiks norādīti īpaši apstākļi, kas ietekmē īpašuma vērtību, atbilde skan: nē.
Vai īpašuma kadastrālajā vērtēšanā tiek ņemts vērā infrastruktūras stāvoklis? Valsts zemes dienests sniedzis atbildi, ka kadastrālā vērtēšana ir masveida vērtēšana, kuras ietvaros tiek aplūkota īpašumu grupa noteiktā teritorijā – tiek izstrādāti zonējumi, sadalot valsts teritoriju zonās, kurās līdzīgu īpašumu vērtība tirgū ir nosacīta līdzīga. Izstrādājot zonējumu, tiek ņemta vērā gan infrastruktūras esamība un kvalitāte, gan teritorijas pievilcība un attīstība, tomēr tie tiek aplūkoti zonas ietvaros, nevis katram konkrētam īpašumam.
***
Neatkarīgā, 2013. gada 18.–20. janvāris
DECIBELI TRACINA. Trokšņa avoti ir visdažādākie – gan kaimiņi, gan mehāniskas ierīces, gan ēdināšanas iestāžu ventilatori, gan mūzika klubos. Neatkarīgā ir vairākas reizes aprakstījusi iedzīvotāju nedienas, dzīvojot trokšņainā vidē