Ieva Puriņa nav nedz pirmā, nedz vienīgā sieviete, kura Latvijā ordinēta par mācītāju. Viņa ir pirmā sieviete, kas iesvētīta mācītājas amatā Latvijā luterāņu baznīcā pēc 20 gadu pārtraukuma un arī kalpos šeit, nevis ārzemēs.
Jaunās mācītājas ordinācijas dievkalpojumu vadīja ārpus Latvijas esošās latviešu luterāņu baznīcas arhibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis. Trimdas latvieši šo baznīcu nodibināja pēc Otrā pasaules kara, un šī baznīca atzīst sieviešu ordināciju. Ārpus Latvijas esošā latviešu luterāņu baznīca 2009. gadā Rīgā dibināja un reģistrēja savu draudzi – Rīgas evaņģēlisko draudzi, kuras mācītājs ir Klāvs Bērziņš. Savukārt Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) arhibīskaps Jānis Vanags ir pret sieviešu ordināciju un šo nostāju allaž uzsvēris intervijās, sakot, ka tikai tāpēc viņš ticis ievēlēts par luterāņu virsganu. Pirms viņa stāšanās amatā sieviešu ordinācija notika, un 1975. gadā šajā amatā oficiāli tika uzņemtas pirmās sievietes Latvijā – Vaira Bitēna, Berta Stroža un Helēna Valpētere, 1981. gadā – Irma Kalēja. Par luterāņu mācītājām savulaik ordinētas arī Aida Prēdele un Sarmīte Fišere. Viņas, kā arī bīskape Jāna Jēruma-Grīnberga un prāveste Ieva Graufelde vakar piedalījās savas amata māsas svinīgajā iesvētīšanā. I. Puriņas ordinācija ir notikums, jo 20 gadu laikā, kopš LELB vada J. Vanags, daudzas sievietes teoloģes gan kalpojušas, gan tikušas ordinētas ārpus Latvijas. Arī I. Puriņa diakones amatā ordinēta ārpus dzimtenes.
Tāpēc E. E. Rozīša ierašanos un sievietes ordināciju Latvijā var tulkot kā zīmīgu žestu. Ordinācijas dievkalpojuma laikā arhibīskaps Rozītis atgādināja faktu, ka ārpus Latvijas esošo latviešu luterāņu baznīcu pēc Otrā pasaules kara izveidoja emigrācijā esošie luterāņu garīdznieki LELB arhibīskapa Teodora Grīnberga vadībā. Tāpēc to var uzskatīt par Latvijas pirmās brīvvalsts luteriskās baznīcas mantinieci. Svinīgās ceremonijas laikā tika norādīts, ka I. Puriņas ordinācija notiek «uz juridiska pamata».
Arī jaunā luterāņu mācītāja I. Puriņa savā uzrunā minēja salīdzinājumu, ko varēja tulkot kā norādi uz LELB nostāju sieviešu ordinācijas jautājumā. Viņa salīdzināja cilvēkus ar gaismu, bet «mēs nereti vērtējam pēc abažūra, kāds nu kuram tas ir – citam bikses, citam svārki. Un ne jau no abažūra atkarīga gaismas intensitāte.» Mācītāja Puriņa arī izteica cerību, ka baznīca varētu mainīties: «Dzīvot pa vecam vairs neder – ne pašiem, ne pasaulei, varbūt arī baznīcai.»
I. Puriņa dzimusi Madonā, bet, kā pati intervijās teikusi, bijusi liela vēlēšanās tikt no turienes prom. Rīgā viņa absolvējusi Poligrāfijas skolu, ieguvusi grāmatsējējas profesiju, vēlāk mācījusies Teoloģijas fakultātē (iegūts bakalaura un maģistra grāds). Izturējusi konkursu un sākusi strādāt Aizsardzības ministrijā, bijusi Latvijas biroja vadītāja NATO Aizsardzības nodaļā Briselē. Briselē viņa palīdzējusi atjaunot latviešu luterāņu draudzi Beļģijā. Vakar, sveicot Ievu mācītājas amatā, laba vēlējumus sūtījuši arī briselieši. Bet K. Bērziņš piebilda, ka jaunās mācītājas kalpošana būs plašāka, nekā viņa varbūt sākotnēji domāja – jākalpo arī Briseles draudzē.
Pēc atgriešanās Latvijā I. Puriņa kopā ar domubiedriem Rīgā nodibināja Rīgas evaņģēlisko draudzi, kopš 1995. gada viņa ir Latvijas luterāņu sieviešu teoloģu apvienības biedre. Tajā apvienojušās Latvijas Universitātes teoloģijas fakultātes studentes un ordinētās mācītājas, kuras aizstāv sieviešu ordinācijas atjaunošanu.
***
UZZIŅAI
• Latvijas luterāņu sieviešu teoloģu apvienība ir dibināta 1995. gadā. Tā apvieno 40 biedres, 7 ir LELB kalpojošas evaņģēlistes, starp tām arī kapelānes, 1 palīgmācītāja, 2 emeritēta mācītāja; 8 sievietes, kuras reiz bija LELB evaņģēlistes, diakones, kalpojošas studentes, taču ir pametušas LELB attieksmes dēļ pret sieviešu ordināciju; 9 ir pēdējos 14 gados emigrējušās latviešu sievietes teoloģes, kuras kļuvušas par mācītājām ārpus Latvijas esošajā latviešu luterāņu baznīcā (LELBĀL); 2 ir LELBĀL ordinētas mācītājas, kas atgriezušās dzimtenē, taču nav uzņemtas LELB; 9 ir LELBĀL piederošas emigrācijas latviešu mācītājas, diakones un 2 prāvestes.
• No visām četras ir ieguvušas teoloģijas doktores grādu. Kopumā pasaulē ir 35 latviešu izcelsmes mācītājas.
• Pasaules luterāņu federācijā vairāk nekā 80 procentu dalībbaznīcu ordinē sievietes. Dānijas luterāņu baznīca sievietes sāka ordinēt 1948., Zviedrijas – 1960., Ameri-kas – 1970., Somijas – 1988. gadā.
Avots: www.sieviesuordinacija.lv