Tūrisms: Anglijas atslēdziņas

Anglija daudziem Latvijas iedzīvotājiem ir kļuvusi par otrām (citiem – nu jau par vienīgajām) mājām. Un viņu radi, draugi un paziņas mēro ceļu uz miglaino Albionu, tāpat kā senākos laikos reizi vai divas gadā vieni radi posās braucienam uz viņu Latvijas malu, apciemot citus radus. Ja gadās nonākt Ziemeļrietumanglijā, tad ieskatam piedāvājam dažas pieturvietas, kur piestāt, lai turpinātu iepazīt šo valsti. Nu, neatbilst šodienas situācijai bērnības skaitāmpants par turku pupu, kura ceļoja uz Angliju, bet «Anglija bij’ aizslēgta, atslēga bij’ nolauzta».

Papriecāties Liverpūlē

Par ostas pilsētu Liverpūli Neatkarīgajā jau esam stāstījuši, bet Eiropas kultūras galvaspilsētas kontekstā rūpnieciskais monstrs ir pelnījis tapt pieminēts vēl reizi. Šogad prestižo vadošās kultūras pilsētas statusu ieguvusi Rīga, bet 2008. gadā tādu piešķīra Liverpūlei. Rīgas pasākumu organizētāji ir uzteikuši Liverpūli – kļūstot par Eiropas kultūras galvaspilsētu, tā attapusies no krīzes kolapsa un atdzīvojusies. Nenoliedzami, Liverpūle finanšu krīzes izraisītajā ekonomiskajā krīzē saņēma smagu triecienu, bet par atkopšanos tūristam vai uz Liverpūli ciemos atbraukušam cilvēkam ir grūti spriest.

Salīdzinot ar Londonu vai tās piepilsētām, Liverpūle tiešām šķiet nekoptāka un depresīvāka, vietām vecie sarkano ķieģeļu rūpnīcu korpusi tiek apdzīvoti, citviet tie biedē ar tukšiem logiem vai ir daļēji sagrauti. Tāda aina vērojama nomalēs, pilsētas centrs ir tūristiem draudzīgs. Muzeji, Teita galerijas filiāle Mērsijas upes krastā, krodziņi, mūzikas klubi... Ak, jā, arī futbols.

Snobiskam cilvēkam, kurš vīna šķirni spēj noteikt pēc blakustelpā atvērtas pudeles smaržas, Liverpūlē atrast savām prasībām piemērotu atpūtas vietu būs grūtāk (tomēr ne neiespējami). Savukārt demokrātiskāk noskaņotiem ļaudīm problēmu nebūs. Nepieradinātu klubu Liverpūlē netrūkst, tie pat nav īpaši jāmeklē. Starp citu, tūristus parasti vilina un nomierina ar tekstu, ka šī ir viena no retajām Anglijas pilsētām, kur saviesīgā dzīve nebeidzas pirms pusnakts.

Ja Liverpūlē gadās nonākt ap Ziemassvētkiem, tad angļu stila svētku tirdziņi ir interesants izpētes objekts. Un baznīcas arī – tur notiek svētku koncerti. Atzīšos, ka mūsu tirdziņi man patīk labāk. Mūsējos ir oriģināli roku darbi, kas neizskatās lēti un pavirši. Angļi arī šo un to darina, bet... Manuprāt, diez kas nav. Ja nu gribas doties uz tirdziņiem, tad – lai nobaudītu dažādu tautu ēdienus. Tos gatavo uz vietas, un vēdera palutināšana atmaksājas. Nav dārgi un ir gardi.

Gandrīz pie Čārlza

Karalienes Mātes dēlam Čārlzam ir Velsas prinča tituls, bet, die’s vien zina, kur viņu var ieraudzīt un sastapt. Češīras grāfistes galvaspilsētā Česterā laikam gan ne, kaut arī pilsētiņa atrodas netālu no Velsas robežas. Šī ir vieta, kurā var iegriezties uz dažām stundām. Pilsētas vēsturiskais centrs nav liels, to no mūsdienīgās daļas nošķir Anglijas pilsētās neiztrūkstošais ūdens ceļš – upīte. Česteras vēsturei esot apmēram 2000 gadu, to dibinājuši romiešu leģioni. Veco pilsētas daļu no jaunākās atdala senais romiešu aizsargmūris, un šī ir viena no retajām pilsētām pasaulē, kur tāds ir saglabājies. Starp citu, ļoti labā stāvoklī.

Pilsētiņā var apskatīt katedrāli un viduslaiku baltimelnās ēkas. Pie katedrāles ir neliels parks ar iespaidīgu torni. Anglijā parki pie katedrālēm ir īstas miera ostas. Ja gribas piesēst un atpūtināt kājas, palasīt vai uz brīdi pazust no ielu burzmas, tad atliek sameklēt kādu katedrāli. Līdzās noteikti būs soliņi, puķu dobes un akurāti nofrizēts mauriņš.

Jāpiebilst, ka ASV laikraksts USA Today rīkoja konkursu par skaistāko Eiropas pilsētu. Kā apgalvo ziņu aģentūras, amerikāņi par tādu atzinuši Rīgu. Pirmajā piecniekā iekļuvusi arī Čestera. Balsojumā piedalījušās 20 pilsētas.

Meklējot informāciju par Česteru, uzgāju ziņu, kas tūristam ir vienaldzīga, bet pilsētiņas vēsturē savu nospiedumu ir atstājusi. Proti, šeit 1997. gada vasarā notika Eiropas valstu konference, kas akceptēja ciparu televīzijas tehniskos kritērijus un atvēra ceļu tās reālai ieviešanai.

Spoku medniekiem

Tie, kuri ir gatavi izbaudīt nebijušas sajūtas, Česterā var pameklēt kādu spoku apsēstu viesnīcu. Sešas Anglijas senās pilsētas – Bāta, Braitona, Čestera, Edinburga, Stretforda un Jorka – esot paziņojušas, ka ir apsēstas ar gariem un spokiem. Šajās pilsētās tiekot organizētas speciālas ekskursijas un spoku turnejas. No savas pieredzes neko tādu nevaru ne apstiprināt, ne noliegt. Nevienu spoku mednieku grupu vairāku stundu ilgajā Česteras apmeklējuma reizē nesatiku. Interesentiem vajadzētu sameklēt ceļvedi Lielbritānijas un Īrijas viesnīcas ar spokiem, tāds esot iznācis. Ceļvedī sīki un smalki aprakstīta katras viesnīcas spoka izcelšanās, kā arī uzzīmēta karte ar visām Anglijas spoku viesnīcām.

Mākslinieks jokojas pludmalē

Ja savā Anglijas braucienā ap Liverpūli vien grozāties, tad vajag izmantot iespēju aizskriet uz pāris pieturu attālo Krosbijas pludmali. Ar vilcienu tas ir brauciens līdz Vaterlo stacijai (jā, tāds pats nosakums kā vienam no Londonas rajoniem). Uz pludmali ved labiekārtots ceļš, smilšu josla gar ūdens malu ir sakopta.

Protams, Anglijas vasarā iespaidi, sajūtas un arī iespējas būs citas, bet ap Ziemassvētkiem pie Mērsijas ietekas Īrijas jūrā varēja papriecāties par dabas spēku. Tiesa, vien uz mirklīti. Tajā laikā valstī plosījās vētra, pie jūras vējš bija nevaldāms. Klusākā līcīti viens drosminieks gan cītīgi burāja, daži – skrēja, bet vairākums līdz ūdens malai netika. Vējš trieca atpakaļ. Tik vien varēja pamanīt, kā ūdenī iebridušus kailus cilvēkus, kuri stāvēja kā koka dieviņi, spītējot vējam un augstajiem viļņiem. Pirmoreiz tos ieraugot, daudzi jūtas pat šokēti, bet velti, jo šis ir mākslinieka Entonija Gormleja mākslas darbs – viņa paša ķermeņa atveids metālā.

***

UZZIŅAI

- Ceļš no Liverpūles uz Česteru ar vilcienu – 40 minūšu. Maksa turp un atpakaļ – 4,70 mārciņu.

- Ceļš no Liverpūles uz Krosbijas pludmali – padsmit minūšu. Maksa turp un atpakaļ – 3,10 mārciņu.

- Sabiedriskais transports Anglijā ir dārgs (salīdzinot ar maksu par braucienu Latvijā), tāpēc biļešu cenas iepriekš minētajos maršrutos

uzskatāmas par ļoti, ļoti lētām.