Augstskolu likumā šobrīd izstrādā grozījumus, kas paredz vienkāršot nosacījumus attiecībā uz Eiropas Savienības valodu lietojumu valsts dibināto mācību iestāžu studiju programmās ne tikai ārvalstu, bet arī Latvijas studentiem. Nozarē strādājošo vidū gan nav vienotības šajā jautājumā, vai un cik augsts būtu nosakāms svešvalodu slieksnis.
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) vakar nolēma izteikt neuzticību Latvijas Radio (LR) valdes priekšsēdētājam Aldim Pauliņam un valdes loceklim tehniskā nodrošinājuma jautājumos Uldim Lavrinovičam. Amatā tiek atstāta vienīgi atbildīgā par programmu attīstības jautājumos Sigita Roķe. Galvenais vadības klupšanas akmens izrādījās nespēja sastrādāties un attīstības redzējuma trūkums. Tāpat pārmetumi valdei adresēti par līdzekļu neparedzētiem gadījumiem iztērēšanu «ne tam mērķim».
Patlaban Latvijā darbojas 78 akreditēti pašvaldību muzeji. Taču ir vēl vairākas kolekcijas vai krājumi, kuriem vietvaras tikai ieplānojušas iegūt valsts atzītu statusu. Tie ir dažādās tapšanas stadijās, un to veidotājiem nākas atzīt, ka ekspozīcija ir tikai aisberga redzamā daļā, bet ir vēl liels darbs ar arhīvu un dokumentāciju. Un, protams, neizbēgami jāatbild uz jautājumu – ar ko šis muzejs atšķirsies no pārējiem?
Pie valdības ēkas vakar atkal pulcējās Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) studenti un pasniedzēji, lai protestētu pret Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plāniem likvidēt augstskolu. Skaļi gan ministra Kārļa Šadurska demisijas pieprasījums neizskanēja, taču uz viena otra plakāta bija mudinājums viņam «iet mājās».
Baldones observatorija ar tās Šmita teleskopu ir 12. lielākā Eiropā un vienīgā Latvijā, kas nodarbojas ar novērojumiem optiskajā astronomijā. Tā spējusi izdzīvot zinātnei tik finansiāli spiedīgajos apstākļos un arī šobrīd īsteno vairākus projektus.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) gatavo uz tuvāko valdības sēdi 28. februārī lēmuma projektu par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) likvidāciju. Nozarē strādājošie gan joprojām iebilst pret tik steidzīgu augstskolas slēgšanu un ministrijas argumentu trūkumu par labu tieši šāda modeļa izvēlei.
Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā (LU CFI) sāks līdz šim vērienīgāko projektu zinātnē Latvijā. Kopējā summa, kuru paredzēts ieguldīt tā īstenošanā, ir vairāk nekā 30 miljoni eiro.
Latvijas simtgades svinību vienai no iniciatīvām – Latvijas skolas soma, kas ļaus skolēniem piecu gadu periodā (sākot no 2018. gada) klātienē iepazīties ar dabas un kultūras vērtībām, paredzēts tērēt 40% no svinībām paredzētā finansējuma. Transportam un ieejas biļešu iegādei, integrētas mācību programmas izveidei tiks tērēti 13,5 miljoni eiro.
Pašvaldības SIA Rīgas satiksme (RS) ir viens no lielākajiem Latvijas uzņēmumiem, kurā strādā vairāk nekā 4000 darbinieku. To, kā viņi strādā un kā notiek uzņēmuma ikdienas darbs, Ēnu dienā varēja uzzināt arī Rīgas un citu Latvijas pilsētu un novadu skolēni. Jaunajiem «ēnotājiem» bija iespēja tuvāk iepazīties gan ar 7. autobusa parka darbu, gan arī ar savas izvēlētās profesijas – autobusa, trolejbusa vai tramvaja vadītāja, kontroliera vai dispečera – amata noslēpumiem.
Nu jau vairāk nekā gadu Profesionālās izglītības kompetences centrs (PIKC) Ogres tehnikums darbojas atjaunotās telpās, piedāvājot modernu mācību vidi un plašu profesionālās izglītības programmu klāstu, kas balstīts audzēkņu darba vidē balstītās mācībās. Ogres tehnikums 2015. gada 28. decembrī sertificēts atbilstoši ISO 9001:2015 standartam darbības sfērā: profesionālās vidējās izglītības un mūžizglītības programmu izstrāde un īstenošana, profesionālās izglītības kompetences centra funkciju nodrošināšana.
Bulduru Dārzkopības vidusskola ir vienīgā un vecākā dārzkopju profesionālā skola, kur zinības var iegūt gan pamatskolas, gan vidusskolas beidzēji, gan arī aroda prasmes var apgūt pieaugušie tālākizglītības programmās un kursos. Kā dzīvo un darbojas mācību iestāde, var iepazīties, apmeklējot bagātīgo pasākumu klāstu. Tuvākie no tiem – Prakses diena 10. martā un Dārznieku diena 28. aprīlī.
Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) gada balvas par pērn nozīmīgākajiem pētījumiem saņēmušas 11 zinātniskās institūcijas un autori dažādās jomās – medicīnā, fizikā, astronomijā, augļkopībā, arhitektūrā, folklorā un citur, kā arī atzinības raksti pasniegti sešiem vērtīgākajiem projektiem.
Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētāja Ivara Beltes ierosinājumu vairāk veidot sabiedriskā medija saturu krievu valodā nozares eksperti vērtē visai piesardzīgi. Diez vai tas būtu darāms, veltot procentuāli lielāku daļu LTV7 kanālā, iespējams, ka labāk tam vajadzētu atvēlēt interneta platformu, piesaistot satura izstrādei talantīgus žurnālistus.
Apmēram pussimts topošo Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) deju un ritmikas studentu vakar iepretim Ministru kabineta ēkai ar deju uzvedumu protestēja pret augstskolas slēgšanu. Viņi Mīlestības dienā dāvināja valdībai nozīmītes ar uzrakstu Mēs mīlam RPIVA, tādā veidā uzrunājot ministrus, kas «kādā no otrdienas sēdēm lems par augstskolas tālāko likteni».
Pieteikt pirmklasnieku mācībām skolā lielākajā daļā Latvijas nav īpašu problēmu – vecāki var pieteikt savu bērnu izraudzītajā izglītības iestādē. Tomēr dažās lielajās pilsētās topošo skolēnu plūsmu nākas regulēt ar pašvaldības saistošo noteikumu palīdzību. Aptaujātās vietvaras atzina, ka tas ļāvis izbeigt ažiotāžu un stāvēšanu rindās uz «prestižajām» skolām.
Latvijas Universitāte (LU) plāno ar laiku pilnībā pārcelties uz Torņakalnu, kur izveidos tās studentu pilsētiņu. Šobrīd gatava ir Dabaszinātņu centra ēka, bet jau pēc pāris mēnešiem iecerēts sākt celt otru – zinātnes māju, vēl pēc pāris gadiem – tā saukto rakstu māju. Tikmēr pārējos īpašumus augstskola paredzējusi pakāpeniski pārdot vai iznomāt un naudu ieguldīt attīstībā, savām vajadzībām atstājot vien centrālo ēku Raiņa bulvārī 19 Rīgā.
Ilmārs Poikāns jeb Neo, kurš pameta Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa dibināto partiju KPV LV (Kam pieder valsts) jau pērnā gada rudenī, lūdzis ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram izvērtēt partijas priekšsēža darbības un partijas iespējamo nelikumīgo finansēšanu, ziņo LETA.
Šogad no 67 starptautiskiem sporta notikumiem, kas plānoti Latvijā, valsts finansējumu saņems deviņi – kopumā 1,2 miljonus eiro. Šie tēriņi, kā liecina sporta pasākumu organizatoru veiktie pētījumi, daudzkārt atmaksājas un ir ieguvums gan Latvijas tēla spodrināšanai, gan tās ekonomikai.
Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) turpmāk vadīs Dace Ķezbere, kas iepriekš bija priekšsēdētājas vietniece. Savukārt šis amats tagad uzticēts bijušajam Latvijas Televīzijas (LTV) programmu daļas satura redaktoram Ivaram Āboliņam. Pirmajā padomes sēdē tika sadalītas arī katra padomes locekļa atbildības jomas.
Kamēr Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) strādā pie normatīvās bāzes sakārtošanas, lai nodrošinātu valsts valodas prasību samērīgu piemērošanu Rīgas Juridiskajai augstskolai un Rīgas Ekonomiskajai augstskolai, abu izglītības iestāžu darbs nav traucēts, uzsver IZM. Patlaban gan nav zināms, kad varētu tikt pieņemti likumu grozījumi, jo tas ir laikietilpīgs process.
Deju lieluzveduma Māras zeme mākslinieciskās koncepcijas veidotāji ir apņēmības pilni turpināt darbu pie vīzijas, taču ir gatavi arī kompromisam. Patlaban vēl tiek meklēts risinājums tērpiem, pamatā izmantojot esošos, bet «vajadzīgos aksesuārus» paredzot segt no svētku budžeta. Tiks izvērtēts arī muzikālais materiāls, pieaicinot trīs ekspertus vai piesaistot muzikālo vadītāju.
Pašlaik izstrādā jaunu, ievērojot kompetenču pieeju, mācību saturu, un izmaiņas skars arī vēstures apguvi. Viena no tām – Latvijas un pasaules vēsturi vairs nemācīs atsevišķi, bet kā vienotu mācību priekšmetu, kā to jau darīja līdz 2012. gadam. Pedagogi uzskata, ka šāds risinājums ir labāks, jo nesadrumstalo pasaules kopainu.