Lēmumu par RPIVA stūrē uz valdību
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) gatavo uz tuvāko valdības sēdi 28. februārī lēmuma projektu par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) likvidāciju. Nozarē strādājošie gan joprojām iebilst pret tik steidzīgu augstskolas slēgšanu un ministrijas argumentu trūkumu par labu tieši šāda modeļa izvēlei.
Ministrija joprojām ir tajās pašās pozīcijās kā iepriekš, uzsverot, ka iesāktā likvidācija jāturpina un tas ir vienīgais ceļš, kas ļaus īstenot izvirzītos mērķus. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē norādīja, ka RPIVA patiesībā tiek reorganizēta, nevis likvidēta, jo tiks taču saglabāti gan studenti, gan akadēmiskais personāls, gan studiju programmas - tās pārņems Latvijas Universitāte un Latvijas Mūzikas akadēmija, ja to senāti atbalstīs šādu soli. Tiesa, lai gan LU senāta sēde paredzēta vien 27. februārī, dokumentos jau tagad parādās apgalvojums, ka tas ir par programmu pārņemšanu. Ja valdība atbalstīšot lēmumu, tiks veidota likvidācijas komisija, kurā pieaicinās visas ieinteresētās puses, arī studentus un arodbiedrību. Savukārt līdz 15. martam tiks izveidota darba grupa jaunu skolotāju izglītības programmu izstrādei, informēja K. Šadurskis.
Arī RPIVA nav mainījusi savu nostāju: tā ir spēcīgākais spēlētājs pedagoģijas studiju jomā, tāpēc to likvidēt nav pamatojuma. Parasti kas tāds tiek darīts tad, ja augstskolā trūkst studentu vai ir problēmas ar finansējumu, kas RPIVA gadījumā noteikti tā nav. Viss notiekošais būs zaudējums skolotāju sagatavošanā, uzskata RPIVA rektore Daina Voita. Viņa vilka paralēles ar Policijas akadēmiju, kuras slēgšana tagad atspēlējas, jo drošības struktūrās trūkst speciālistu ar augstāko izglītību. «Patiesībā IZM nav aprēķinu, kādi ir riski un zaudējumi, likvidējot RPIVA,» rezumēja D. Voita, piebilstot, ka viss šis process ir sasteigts un neizdiskutēts. Arī LU pārstāve Ina Druviete atzina, ka iepriekš bijušas vien neformālas sarunas starp augstskolu mācībspēkiem, kas bija ieinteresēti pedagoģijas programmu attīstībā. Organizētas virzības uz konsolidāciju neesot bijis. Taču katrā ziņā LU esot gatava IZM lēmumu tiesiski korekti pildīt.
Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētājs Jānis Vētra nosauca LU senāta lēmumu par «lielāko nezināmo», un to jau parādījis Mūzikas akadēmijas daiļrunīgais piemērs. Tur nolemts, ka RPIVA pasniedzēju nevajagot, pietiekot pašiem ar saviem spēkiem. Grūti arī esot iedomāties, kas notiks ar personālu, kurš pēkšņi dubultojas, un to līgumiem. To diez vai arī varēs atrisināt likvidācijas komisija tādā gadījumā, ja augstskolas slēgšana nenotiek labprātīgi. Tāpēc AIP labāk iesakot neko nesasteigt un apsvērt iespēju reorganizēt, atstājot RPIVA kā struktūrvienību. J. Vētra arī pieļāva, ka pretējā gadījumā «noteikti būs tiesvedība». Arī citi klātesošie vērsa uzmanību uz to, cik process ir nekorekts, joprojām nav skaidrības, kas tad īsti notiks: likvidācija, apvienošana vai reorganizācija, kas nepavisam nav viens un tas pats. Ja tās esot «aprēķina laulības», kam par pamatu ir Eiropas Savienības fondu apguve, tad to vajadzējis arī skaidri pateikt, nevis runāt par cēliem mērķiem.