Baldones observatorija ar tās Šmita teleskopu ir 12. lielākā Eiropā un vienīgā Latvijā, kas nodarbojas ar novērojumiem optiskajā astronomijā. Tā spējusi izdzīvot zinātnei tik finansiāli spiedīgajos apstākļos un arī šobrīd īsteno vairākus projektus.
Viens no tiem ir mazo planētu jeb asteroīdu pētījumi, kas notiek Ilgmāra Eglīša vadībā. Viņš par šo darbu šogad saņēma Gada balvu zinātnē.
Atklāj jaunus objektus
Astoņu gadu laikā I. Eglītim izdevies atklāt 48 jaunus asteroīdus, kas atrodas Saules sistēmā, un viens no tiem nes arī Baldones vārdu. Patlaban apzināti vien 20% no šiem izplatījumā esošajiem objektiem, kas riņķo starp Marsa un Jupitera orbītām, bet līdz 2020. gadam Eiropas Savienība izvirzījusi mērķi - palielināt šo skaitu līdz 90%. Zinātnieks norāda, ka ik pēc 1000 gadiem mūsu planēta piedzīvo ko tādu kā Tunguskas meteorīts, kas nodarīja ievērojamus postījumus, bet ik pēc miljoniem gadu Zemi «apciemo» milzenis, kas ir par iemeslu katastrofai. Iespējams, kaut kas tāds sasniedzis Zemi pirms 65 miljoniem gadu un izraisījis dinozauru bojāeju. Šobrīd gan nekas tāds nav paredzams, mierina zinātnieks, tuvākais notikums gaidāms 2029. gadā, kad asteroīds Apofiss, kurš ir ap 300 metru diametrā, paies garām Zemei 30 000 kilometru attālumā, kas, pēc astronomiskiem terminiem, ir ļoti tuvu.
Digitalizē astronomiskos uzņēmumus
Patlaban vēl viens no projektiem, kas Baldonē tiek veikts, ir šeit uzkrāto astronomisko uzņēmumu (22 000 tiešo un 2300 spektrālo) digitalizācija un tālākā apstrāde. «Esam pusceļā ar šo darbu, un paldies Latvijas Universitātei, kas to atbalsta. Dati ir milzīga apjoma - viens gigabaits jāgroza vairākas reizes, un septiņi jaunākie kodolprocesori ar to visu tik tikko tiek galā. Vienai platei vajag aptuveni pusstundu, lai to digitalizētu. Pirms tam katra jāsagatavo, jānotīra, jo stikla virsmai parādās tāds kā apsūbējums,» skaidro I. Eglītis. Pateicoties šiem pētījumiem, izdevies atklāt 87 asteroīdu pozīcijas, un
12 no tiem ir pirmo reizi novēroti pasaulē. Iegūstamos zvaigžņu, galaktiku, asteroīdu un komētu koordinātu, krāsu un spožuma mērījumus var izmantot visdažādāko astronomisko uzdevumu risināšanā.
Piesaista jaunus zinātniekus
Viens no lielākajiem projektiem, ko Baldones observatorijai izdevies īstenot nesenā pagātnē, ir Fotonika.lv. Tas bija trīs institūtu - Atomfizikas un spektroskopijas, Astronomijas un Ģeodēzijas un ģeoinformātikas - projekts, kura finansējums bija 3,7 miljoni eiro. Līdzekļi bija paredzēti zināšanu apmaiņai ar Eiropas sadarbības partneriem, institūtos strādājošo repatriēto latviešu un uzaicināto ārzemju zinātnieku algām, konferenču organizēšanai, komandējumiem uz konferencēm un apmēram 10% aparatūras pirkumiem. Tas ļāva piesaistīt 14 ārzemju zinātniekus četrus gadus darbam Latvijā. Šobrīd četri no viņiem joprojām strādā te. Turklāt pienesums valsts budžetam nodokļos un citā veidā sastādījis teju miljonu eiro, iegūtos labumus uzskaita I. Eglītis.
Zaudē jaunos pētniekus
Atceroties laiku pirms 25 gadiem, I. Eglītis norāda, ka tad Baldonē strādāja ap 100 cilvēki. Patlaban te palikuši vien optiskie astronomi: pašā Baldonē strādā četri, Rīgā vēl divi. «Sākumā no Izglītības un zinātnes ministrijas bija stabils bāzes finansējums - līdz pat 2008. gadam, un tas nodrošināja lēnu, bet nepārtrauktu attīstību. Bet pēc tam stabilais bāzes finansējums pazuda, nauda tika ieintegrēta LU (arī pati augstskola zaudēja šajā laikā ap 40%), kas joprojām ir atbildīga gan par Baldones observatorijas, gan LU ēkā esošā lāzerteleskopa uzturēšanu,» teic zinātnieks. Visā šajā situācijā lielākais zaudējums saistās ar jaunajiem zinātniekiem. Jo, beidzoties projektam, arī vajag nopelnīt iztikai, bet tam nauda neiznāk. Līdz ar to daudzi atteikušies no darba pētniecībā un aizgājuši uz citām - pelnošākām - jomām. Vienīgais izņēmums esot Ventspils (Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs), kas visus doktorus līdzfinansē, līdz ar to tur attīstība notiek daudz lielākos apmēros. Baldonē diemžēl nevienu jauno nav izdevies noturēt. Līdz 2008. gadam vēl bija seši doktori, bet nu viņi ir izklīduši tālā pasaulē. Daži vien piepalīdzot te zinātniskajā darbā.
Palēnām remontē telpas
Runājot par aprīkojumu, I. Eglītis norāda, ka liels atbalsts tā atjaunināšanā bijis projektam Fotonika.lv, jo tajā bija paredzēts daļu naudas novirzīt infrastruktūras uzlabošanai. Par šo naudu iegādāti liela lauka skeneri, kas spēj mērīt liela blīvuma objektus. Arī valsts nozīmes centru projektam bijis savs pluss - gan radioastronomijai, gan Baldonei. Tas ļāvis iegādāties Šmita teleskopam modernākas matrices.
No pašas observatorijas ieņēmumiem, piedāvājot astronomijas popularizēšanas programmu gan lieliem, gan maziem (pērn Baldoni apmeklēja 3300 cilvēku), palēnām tiekot arī remontētas telpas.