Lielie sporta pasākumi daudzkārt atmaksājas

© Ekrānšāviņš no avīzes

Šogad no 67 starptautiskiem sporta notikumiem, kas plānoti Latvijā, valsts finansējumu saņems deviņi – kopumā 1,2 miljonus eiro. Šie tēriņi, kā liecina sporta pasākumu organizatoru veiktie pētījumi, daudzkārt atmaksājas un ir ieguvums gan Latvijas tēla spodrināšanai, gan tās ekonomikai.

2015. gadā daļa Eiropas Basketbola čempionāta notika Latvijā. Gan tas, ka publiski pie Brīvības pieminekļa izvietotā ekrānā spēles noskatījās ap 30 000 cilvēku, gan arī apmierinātības indekss, kas bija visaugstākais tieši Latvijā, rādījis, ka interese par šo notikumu bijusi liela un arī veids, kā tas organizēts, skatītājiem paticis, Saeimas Sporta un Budžeta un finanšu komisiju apvienotajā sēdē skaidroja Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretārs Edgars Šneps. Arī citi skaitļi runājot paši par sevi: pavisam klātienē spēles noskatījušies 86 000 skatītāju, no tiem 55% - ārzemnieki, bet kopumā Eurosbasket dalībnieku bijis 140 000. Savelkot visus izdevumus un ieņēmumus, izrādījies, ka no katra valsts ieguldītā eiro bija 8,9 eiro ieguvums, kas nozīmē, ka valsts ar uzviju atguvusi iztērētos līdzekļus, uzsvēra E. Šneps, piebilstot, ka arī VID un CSP dati pierādot šo aprēķinu pareizību.

Arī pērn pasaules autorallija čempionāta posms, kas pirmo reizi tika rīkots Biķernieku sporta trasē Rīgā, izpelnījies lielu interesi - to apmeklējuši vairāk nekā 4000 ārzemju sporta fanu, bet kopumā trasē notiekošo vērojuši ap 20 000 cilvēku. Aptaujas liecinājušas, ka ārvalstu dalībnieki vien iztērējuši vairāk nekā pusmiljonu eiro, apmeklētāji - ap miljonu eiro, bet kopumā ārzemnieku, kuri šeit pavadījuši vidēji trīs dienas, pienesums nodokļu veidā sasniedzis 340 000 eiro, akcentēja šā pasākuma rīkotājs Raimonds Strokšs. Viņš arī norādīja, ka piedzīvots arī kas unikāls: 200 norvēģu pilota Andreasa Bakerūda fanu nofraktējuši privātu lidmašīnu un atlidojuši uz Latviju. Starp citu, kad čempionāta posms beidzies, Latvijas lidostā uz lidmašīnu reisiem pat bijušas garas rindas, un tajās dienās norīkoti papildu čārterreisi. R. Strokšs palepojās, ka Latvija saņēmusi balvu no čempionāta rīkotājiem - par vislabāk noorganizēto posmu. Tas atzīts arī par pērnā gada lielāko Latvijas sporta notikumu. Arī šogad viens no šo sacensību posmiem no 15. līdz 17. septembrim notiks Latvijā. Tāpat lielāko sporta pasākumu sarakstā ir pasaules motokrosa sacensības, kuras arī tuvākajos gados plānotas Latvijā.

Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta vadītājs Edgars Severs pastāstīja, ka šobrīd tiek izstrādāta precīzāka metodika un kritēriji, lai aprēķinātu šādu pasākumu finansiālo pienesumu. Līdz šim metodika bijusi atšķirīga, līdz ar to iznācis, ka, piemēram, cīņas mākslas sacensības ienesušas vairāk naudas nekā basketbola čempionāts, par ko viņš šauboties. Tāpat turpmāk tikšot noteikts, ka tiem sporta notikumu, kuru budžets pārsniegs 100 000 eiro, rīkotājiem vajadzēs sagatavot ne tikai pēcatskaiti, bet arī iesniegt prognozes. Latvijas Sporta federāciju padomes prezidents Einārs Fogelis informēja, ka šogad kopumā Latvijā notiks 67 starptautiskas sacensības dažādos sporta veidos, bet no tām no valsts budžeta tiks atbalstītas tikai deviņas. Tiesa, pieprasītā summa bijusi 1,7 miljoni eiro, bet piešķirti 1,2 miljoni eiro. Summa ir tāda, ka par to var iegādāties vien licenci, kas atļauj rīkot šādu pasākumu, bet pārējie tēriņi ir uz rīkotāju pleciem. Daži klātesošie veltīja ne tikai uzslavas, bet arī kritiskus vārdus sporta budžetam - tas tiekot stiķēts no nelieliem gabaliņiem un tam trūkst ilgtspējīga skatījuma.

***

Basketbola čempionāta

Eurobasket 2015

ieņēmumi (eiro)

Valsts finansējums 1 767 200

Pašvaldības finansējums 300 000

Biļešu ieņēmumi 1 966 059

Pārējie ieņēmumi 297 741w

Kopā 4 331 000

Izdevumi

FIBA (licence, TV, IT, tiesneši, dopinga kontrole) 1 785 600

Sarīkošanas izdevumi 1 878 440

Kopā 3 664 040



Latvijā

Cik prātīgi un lietderīgi tiek sadalīta nauda nākamā gada budžetā; pie kā novedīs ārējā parāda audzēšanas alkas; kādēļ nespējam izrauties no stagnācijas ekonomikā; kurp dodamies “zaļā kursa” ideologu pavadā – “nra.lv” saruna ar bijušo premjeru un savulaik ilggadēju vides ministru Induli Emsi.

Svarīgākais