Apmēram pussimts topošo Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) deju un ritmikas studentu vakar iepretim Ministru kabineta ēkai ar deju uzvedumu protestēja pret augstskolas slēgšanu. Viņi Mīlestības dienā dāvināja valdībai nozīmītes ar uzrakstu Mēs mīlam RPIVA, tādā veidā uzrunājot ministrus, kas «kādā no otrdienas sēdēm lems par augstskolas tālāko likteni».
Šoreiz vēlējušies nākt tieši pie valdības ēkas un 14. februārī kā Valentīna dienas dāvanu ministriem pasniegt nozīmītes, kas apliecina mīlestību RPIVA, skaidroja RPIVA pārstāve Ilze Tumulkāne. To arī skaidri rādīja plakāti studentu rokās: «Redziet un dzirdiet: mēs mīlam RPIVA», «RPIVA ir un būs», «Visdaudzpusīgākie deju pedagogi nāk tikai no RPIVA», «Nav RPIVA, nav dejas», «Kurš mācīs dejot jūsu bērnus».
Ar teju vai militarizētu dejas soli bungu pavadībā topošie deju pedagogi vēlējušies paust savu neapmierinātību ne tikai pret akadēmijas likvidāciju, bet arī šī studiju virziena iepludināšanu Latvijas Mūzikas akadēmijā. «Šai programmai nav alternatīvas citās augstskolās. Mēs noteikti nevēlamies, lai to likvidē, jo izvēlējāmies mācīties tieši šo unikālo, ko piedāvā RPIVA. Mūs apmierina tas veids, kā šeit tas tiek pasniegts, un mēs gribam iegūt diplomu tieši šajā vietā,» Neatkarīgajai teica pirmā kursa studente Kristīne Znotiņa. Lai gan tiekot apgalvots, ka programmu turpinās Mūzikas akadēmijā, taču īstas pārliecības neesot. Līdz šim visā, kas ir ap RPIVA, bijis tik daudz melu, un esot ļoti grūti noticēt tam, ko sola Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
K. Znotiņa un citi studenti (pavisam deju programmu apgūst 85 studenti un 97 - mūziku) uzsvēra, ka vēl nav atmetuši cerību, ka valdības lēmumi būs par labu RPIVA saglabāšanai. Patiesībā visi esot neredzēti vienoti un atbalstot cits citu. Īpaši šajā periodā, kad valda neziņa. «Mēs esam patiesi vīlušies IZM un ministra lēmumos un komunikācijā ar akadēmiju, kas mums pamatoti liek apšaubīt ministrijā pie varas grožiem esošo kompetenci un objektivitāti augstskolu reformu jautājumos. Tā vien šķiet, ka ministrijai daudz vienkāršāk ir likvidēt vienu labu augstskolu nekā pilnvērtīgi veikt savus darba pienākumus, analizējot programmas, datus, rezultātus, riskus un tādā procedūras kārtībā, kā to nosaka laba pārvaldība, demokrātija un likumība. Un ir skumji, ka valsts institūcija radījusi mūsos šādu rūgtumu,» akcentēja performances režisore, studente Malvīne Kreņģele. Diemžēl arī šoreiz viņi nesagaidīja pienākam izglītības un zinātnes ministru un varēja paši savām acīm redzēt, kā K. Šadurskis kopā ar savu biroja vadītāju Andi Geižānu, pa labi nepaskatoties, izkāpa no mašīnas un iegāja valdības ēkā.
I. Tumulkāne norādīja, ka, par spīti visam, neapstāsies un nenomierināsies un «gan studenti, gan personāls turpinās atgādināt par sevi». Raksturojot situāciju, viņa norādīja, ka gaida lēmumu no Augstākās izglītības padomes, savukārt Rektoru padome un Latvijas Studentu asociācija jau pauduši savu atbalstu akadēmijai.