Likuma mīkstinājumi rektoriem vēl top

© F64

Kamēr Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) strādā pie normatīvās bāzes sakārtošanas, lai nodrošinātu valsts valodas prasību samērīgu piemērošanu Rīgas Juridiskajai augstskolai un Rīgas Ekonomiskajai augstskolai, abu izglītības iestāžu darbs nav traucēts, uzsver IZM. Patlaban gan nav zināms, kad varētu tikt pieņemti likumu grozījumi, jo tas ir laikietilpīgs process.

Šobrīd ir nodrošināta abu augstskolu darbības nepārtrauktība - Rīgas Juridiskajai augstskolai ir apstiprināts rektora pienākumu izpildītājs, bet Rīgas Ekonomikas augstskolā darbu turpina līdzšinējais rektors, tāpēc augstskolās darbs var noritēt ierastajā ritmā, skaidro IZM. Lai ilgtermiņā risinātu jautājumus par abu mācību iestāžu rektoru apstiprināšanu, plānots pārskatīt abu augstskolu darbību regulējošos likumus. IZM norāda, ka abas augstskolas ir dibinātas uz starptautiska līguma pamata kā starptautiskas mācību iestādes Baltijas un citu valstu jauniešiem un ar īpašu likumu noteikts, ka mācības tajās notiek angļu valodā. Abām mācību iestādēm ir arī «īpaša vieta un loma Latvijas augstākās izglītības internacionalizācijā, veicinot pasaules zinātnes un augstākās izglītības ienākšanu Latvijā».

Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētājs Jānis Vētra uzskata, ka tik ātri gan izmaiņas likumdošanā nenotiks un līdz tam augstskolām nāksies dzīvot bez apstiprinātiem rektoriem. «Tas viss sajūgts kopā ar Valsts valodas, Augstskolu un Izglītības likumu, un, lai sagatavotu izņēmumus, jāpamato - kāpēc tie nepieciešami un kāpēc tieši šīm augstskolām. Tam līdzi nāk risks, ka arī citas mācību iestādes varētu vēlēties kādu īpašu statusu. Tāpat arī varētu rasties jautājums: angliski - jā, tad kāpēc krieviski - nē?» uz zemūdens klintīm šajā jautājumā vērš uzmanību AIP vadītājs. Viņš pieļauj, ka, iespējams, pamatojums varētu tikt rasts īpašajā augstskolu statusā, nosakot tām lielāku autonomiju, kas ļautu pieņemt izņēmumus arī attiecībā uz rektoru valsts valodas lietojuma prasībām. Tā Latvijas valsts Ekonomikas augstskolai ir tikai viena no dibinātājiem, un Stokholmas Ekonomikas augstskolai pieder «liela daļa teikšanas attiecībā uz finansēšanu un arī izglītības kvalitāti», līdz ar to saprotams, ka tā grib sekot līdzi ne tikai atskaitēm reizi gadā, bet arī ikdienas dokumentācijai. Un tas nozīmē, ka tai ir jābūt rakstītai angļu valodā.

Savukārt Rīgas Ekonomikas augstskolas Absolventu asociācijas vadītājs Māris Simanovičs, kurš pirms laika tikās ar izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski, patlaban pieliek pēdējos akcentus saviem priekšlikumiem, ko gatavojas iesniegt IZM, kura tad piedāvās labojumus vai ieteikumus. Esot vienošanās, ka šis process varētu aizņemt divas nedēļas. Tālāk jau dokumenti varētu tikt gatavoti iesniegšanai valdībā. M. Simanovičs pieļauj, ka vēl šajā parlamenta sesijā grozījumi varētu nonākt arī pie atbildīgās komisijas.



Latvijā

Dāvanas Ziemassvētkos saņem pārliecinoši lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – 81 %, liecina “Eco Baltia vide” un “Latvijas Zaļā punkta” aptauja*. Kaut arī 86 % kā galveno kritēriju dāvanu izvēlē min dāvanas piemērotību tās saņēmējam, gandrīz puse – 45 % – no visiem dāvanu saņēmējiem, viņuprāt, saņem nelietderīgas un sev nepiemērotas dāvanas, kuras tiek atdotas ģimenes locekļiem vai draugiem, pārdāvinātas tālāk vai noliktas plauktā, kur tās krāj putekļus. Lai nevajadzīgajām dāvanām dotu otro iespēju, arī šogad “Eco Baltia vide” trīs Latvijas pilsētās uzstādīs dāvanu maiņas skapjus, kas darbosies no 18. decembra līdz 13. janvārim.

Svarīgākais